Ilvijai Paļčevskai, Vietalvas pagasta bijušajai pastniecei, 2008. gada 1. decembris noteikti bija savāda diena, iespējams, ļoti skumja, jo pēc ilgiem pastā nostrādātajiem gadiem darbs bija jāatstāj.
To uzzinot, mēs, pagasta ļaudis, bijām ļoti sašutuši. Izrādījās, viss tikai tāpēc, ka Ilvijai nav autovadītājas apliecības. Taču mēs Ilviju atceramies tikai ar labu.
Rau, pati kā maza sniega kupeniņa Ilvija ar smago pasta somu brien pār sapūstajām sniega kupenām uz mūsu mājām, kad pasta mašīna nevar piebraukt. Un, liekas, viņa ir tāda pati moža, kaut no iešanas piesārtuši vaigi un matos kā rotaļādamās mirdz sniega pārslas…
Pavasaros un rudeņos daudzreiz ir neizbraucami ceļi, bet Ilvija māk, brienot dubļus pa pielijušajiem ceļiem. Nekad nežēlodamās un dzīvespriecīga.
Jā, tieši tādu mēs iepazinām Ilviju — darbīgu, sirsnīgu un izdarīgu,— vienmēr gaidītu mūsu mājās un dzīvokļos.
Skaidrīte Klauzele
