Līgo un Jāņi ir svētki, ko Latvijā svin jau gadsimtiem, un, lai gūtu ieskatu, kā tos svinēja pirms daudziem gadu desmitiem, ir iespēja ielūkoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļa vietnē www.periodika.lv — vienkārši ierakstot atslēgas vārdus, piemēram, “Līgo svinības”, “Līgosvētki Latgalē (vai Zemgalē, Kurzemē, Vidzemē)” vai “Jāņu svētki”, kā arī meklēt informāciju par svētkiem pēc pilsētu vai apdzīvotu vietu nosaukumiem.
1937. gada laikraksts “Brīvā Zeme” vēsta, ka tajā gadā 180 000 rīdzinieku devās ārpus galvaspilsētas, lai Jāņus nosvinētu pie radiem vai draugiem laukos. Laikraksta žurnālists pat noskaidrojis, ka no Rīgas centrālās stacijas svētkos izbraukuši 102 000 pasažieru un visvairāk braucēju ir bijis Daugavpils virzienā — 21 tūkstotis. Žurnālists ataino pilsētnieku došanos uz laukiem kā satraucošu un gaidpilnu braucienu: “Tai dienā, kad galvaspilsētas ielās sāk parādīties zaļumu vezumi ar meijām, ozollapu vaiņagiem un kalmju grīstēm, daudz tūkstošus rīdzinieku uztrauc savāda sajūta. Tā pamudina sasteigt darbu un jau laikus iegādāties mazo papīra gabaliņu, kas dod tiesības pa dzelzceļu nobraukt līdz tai stacijai, no kuras rīdziniekiem sākas Jāņu prieki. (..) Šādās reizēs neērtības nejūt, ceļa putekļi ir tikai sīkums un laba arī stāvēšana uz vagona kāpšļa, ja nav citas izejas.”
Laikrakstā norādīts, ka Rīgā, vairākās pilsētas vietās — Centrāltirgū, Arkādija parkā, Dzegužkalnā un citur, tika rīkoti zāļu tirdziņi, kur rīdzinieki varēja iegādāties jāņuzāles un vainagus.
“Brīvā Zeme” stāsta par skaistu brīvdabas pasākumu un uzvedumu Līgo vakarā Jēkabpilī un Jaunlatgalē (tagad — Abrenē), savukārt viskrāšņākie ugunskuri esot degti uz Latvijas un Krievijas robežas: “Sevišķi krāšņus Līgo svētkus svinēja uz Latvijas — Krievijas robežas. Robežsargu un pierobežas iedzīvotāju kurtie uguns sārti un spožās raķetes vairāk nekā 100 km garā joslā mazināja pārrobežas drūmo iespaidu un rādīja, ka še savus svētkus svin brīva tauta.”
Gadu vēlāk, 1938. gadā, laikraksts “Jaunākās Ziņas” raksta par Līgosvētkiem Rīgā. Par spīti vēsajam un dzestrajam laikam Rātslaukumā bija uzbūvēta deju grīda, kur notika dejas, bet pirms tam Daugavmalā pie Centrāltirgus tika rīkots plašs zāļu tirgus, kuru apmeklējuši ļoti daudz cilvēku. Žurnālists stāsta arī par svētkiem Jūrmalā, kur Majoros arī bijusi uzbūvēta deju grīda, bet jāņugunis kurtas arī jūras malā: “Rīgas jūrmalā par tradīciju kļuvuši Jāņu svētki liedagā. Jūrmalas pils. valde arī šogad bija parūpējusies par izpriecām un jāņugunīm. Neraugoties uz dzestro un vējaino laiku, krēslai iestājoties, liedagā saplūda milzums peldviesu un iebraucēju. Svinību centrā Majoros bija iekārtotas teltis un kioski ar atspirdzinājumiem un loterijas galds. Griezās karuseļi un skanēja jautra deju mūzika. Dejasgrīdu pilnīgi ielenca jaunatne.”
