Vai arī Latvijā pēc iestāšanās ES piena ražošanu kvotēs? Kā kvotas sadalīs starp zemnieku saimniecībām te uz vietas?
Vai arī Latvijā pēc iestāšanās ES piena ražošanu kvotēs? Kā kvotas sadalīs starp zemnieku saimniecībām te uz vietas?
Pašlaik pie mums kvotē vienīgi cukura nozari. Cukura kvota ir noteikta katrai cukurfabrikai, un tā savukārt sadala cukurbiešu audzēšanas kvotas starp zemniekiem, pamatojoties uz iepriekš nodotajiem biešu apjomiem. Katrs zemnieks zina viņam piešķirto kvotas lielumu jeb biešu apjomu, kuru izaudzējot un pārdodot viņš saņems noteiktu samaksu. Ja biešu izaudzis vairāk, tad par daudzumu, kas pārsniedz noteikto kvotu, samaksa ir apmēram piecas reizes mazāka. Tiem cukurbiešu audzētājiem, kuri vēlas audzēt un nodot vairāk biešu, kvotu nākas atpirkt no kāda cita zemnieka, kas vairs negrib darboties šajā nozarē.
Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma Piena ražotāju gadskārtējā konferencē stāstīja, ka, sadalot kvotas cukurbiešu audzēšanā, ņemti vērā pēdējo divu trīs gadu ražošanas rādītāji. Tā kā cukura nozarē bija pārprodukcija, tad piemērots koeficents 0,75. Līdzīgi varētu notikt arī piena kvotu sadalīšana, protams, ņemot vērā ES noteikto kopējo piena ražošanas kvotu Latvijai: jo tā būs lielāka, jo arī katrai saimniecībai izdalītā kvota lielāka. Pēc
L. Straujumas teiktā, piena kvotas, visticamāk sadalīs starp visām govju saimniecībām, arī tām, kurām ir tikai pāris govju. Protams, tikai tad, ja pienu nodod pārstrādes uzņēmumam vai veikaliem, valsts iestādēm un tamlīdzīgi. Pašpatēriņam izmantoto pienu nekvotēšot.
ZM Nozaru atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Inga Jēkabsone informēja, ka Latvija ir lūgusi ES atļaut, sadalot kvotu, ņemt vērā 2002.—2003. gada rezultātus par pārstrādei nodoto pienu un 2003. gada datus par pārdoto pienu, ja Latvija iestāsies ES 2004. gadā. Kvotas iedalīs vienu reizi, bet pēc tam tās varēs pirkt, pārdot, mantot.
