Aizvien nozīmīgāku vietu mūsu ikdienā ieņem dažādas loterijas, izlozes un akcijas. Katru mēnesi ziņo par desmitiem tūkstošu latu lieliem laimestiem.
Aizvien nozīmīgāku vietu mūsu ikdienā ieņem dažādas loterijas, izlozes un akcijas. Katru mēnesi ziņo par desmitiem tūkstošu latu lieliem laimestiem. Laimē ne tikai slavenības — dzīve rāda, ka vairums lielo balvu nonāk vienkāršo cilvēku rokās.
Pēc SKDS aptaujas datiem, preču ražotāju un tirgotāju, kā arī pakalpojumu sniedzēju rīkotās loterijas ļoti pozitīvi vērtē 6,9% Latvijas iedzīvotāju, drīzāk pozitīvi — 33%, turpretī pilnībā tās noliedz apmēram 4% un drīzāk noliedz — 10% respondentu. Taču realitāte liecina, ka aizvadītā gada laikā vismaz vienā loterijā piedalījušies 80% iedzīvotāju.
Džeriņš un sekotāji
Latvijas loteriju veiksminieku saraksta augšgalā ir Pēteris Džeriņš (pazīstamā jurista Edgara Džeriņa un vēl septiņu bērnu tēvs), kurš pērn jūlijā skaitļu loterijā “Keno” laimēja 120000 latu. Savukārt 23 gadus vecais Sandris (daudzi laimētāji līdzīgi viņam savu uzvārdu plašākai sabiedrībai nevēlas izpaust) var sevi dēvēt par pasaules rekordistu. Viņš pagājušā gada oktobrī spēļu klubā “Bumerangs” spēļu automātā “The Munsters” laimēja 100545 latus. Tik pamatīgs laimests šāda tipa automātos nekad un nekur nebija fiksēts.
Šogad pagaidām tik grandiozi laimesti nav reģistrēti, taču gausties, ka Laimes māte iesnaudusies, arī nav iemesla. Jau gada pirmajās dienās “LatLoto” izlozē “5 no 35” Jānis Andriņš precīzi uzminēja visus piecus skaitļus un tika pie 17168 latiem, turklāt, tā kā viņš bija spēlējis arī papildspēli “Džokers”, klāt nāca “Mitsubishi Pajero” 3,2, kuras aptuvenā tirgus vērtība ir 23500 latu. Maijs sākās ar ziņu, ka šajā pašā loterijā visus piecus skaitļus uzminējusi kāda baušķeniece un tikusi pie 30696,57 latiem.
Balvu fondā — jau pāri pusmiljonam latu
Balvu fonds patiešām ir vērienīgs. Mazāk par piecām automašīnām vienlaikus Latvijā notiekošajās loterijās neizspēlē, bet nereti to skaits pārsniedz 10. Kopš gada sākuma valstī notikušas 424 loterijas, un 264 no tām balvu fonds bijis lielāks nekā 500 latu. Naudas izteiksmē 2004. gada laimestu fonds šobrīd jau sasniedzis 545950,04 latus, un, zinot, ka tradicionāli loterijas un izlozes rīko pirms gadumijas, diezgan droši var prognozēt, ka miljonu sasniegs. Atbilstoši likumam no balvu fonda iekasēta valsts nodeva 136487,51 lats (šos līdzekļus izmanto Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizācijai).
Auto apdrošina un reģistrē
Tiem, kuri laimestu saņem skaidrā naudā, jārēķinās, ka 25% jāatskaita nodokļos. Vēl ne tik sen tāda pati prakse bija mantu laimestiem, kas veiksminiekiem nereti sagādāja dažu rūgtu mirkli. Proti, laimests gandrīz rokā, bet naudas dažādu formalitāšu kārtošanai nepietiek… Šobrīd loterijas rīkotājs uzņemas visas rūpes. Piemēram, ja laimēts auto, nomaksā visus nodokļus, apdrošina to (parasti gadam), kopā ar jauno īpašnieku dodas uz CSDD un reģistrē braucamo.
Ceļojumam arī “kabatasnauda”
Līdzīgi ir ar ceļojumiem. Vēl pirms dažiem gadiem tūrisma aģentūras kā loterijas balvas piedāvāja vien lidmašīnas biļetes. Kad laimīgajam uzvarētājam beidzās eiforija un viņš sāka rēķināt, cik izmaksās vispieticīgākā naktsmītne Londonā, Parīzē vai Oslo, ka desmaizes visam ceļojumam līdzi nepaņemsi un nāksies iegriezties ja nu ne turienes restorānā, tad veikalā noteikti, nereti laimīgo lozi nolika tālāk no acīm — lai nesāpina sirdi. Tagad līdzīgās loterijās labais tonis ir ne tikai apmaksāt visus ceļojuma izdevumus, bet arī izsniegt vismaz pārsimt latu “kabatasnaudas”.
Veiksminieku stāsti: “kā pasakā”
Laimests loterijā ir ārkārtas gadījums. Taču pašu veiksminieku stāsti nereti ir vēl pārsteidzošāki, un, ja ar šādu notikumu sižetu grāmatu izdevniecībā ierastos autors, viņam visdrīzāk uzreiz parādītu durvis. Piemēram, kāda madoniete dažādās loterijās bija laimējusi 111(!) reižu. Turklāt katrs vinnests ir rūpīgi ierakstīts biezā kladē. Kad sazinājāmies ar veiksminieci vēl pēc dažiem mēnešiem, klāt bija nācis pārdesmit laimestu. Savukārt ludzānietis Andris par jaunu laimestu uzzināja, peldoties baseinā, kas bija būvēts par… citā akcijā laimētu naudu. Gribat stāstu ar laimīgām beigām? Lūdzu! Daugavpiliete Svetlana ilgi bija bez darba. Beidzot izdevās atrast grāmatvedes vietu, un, tā kā šos pienākumus pildot, viņai visu laiku jābūt sazvanāmai, nācās pirkt mobilo tālruni. Par laimi, tieši tad bija izsludināta atlaižu kampaņa un tik nepieciešamo aparātu varēja iegādāties par pārdesmit latiem. Svetlana izstāvēja garumgaro rindu (vairākas stundas, jo pirkuma formalitāšu kārtošana prasa daudz laika) un bija pēdējā, kuru todien apkalpoja. Pārdevējs pierunāja izpildīt akcijas anketu, ko nevaļīgā Svetlana sākumā neparko negribēja darīt (jau tā viņas pirkuma dēļ vīram bija jāatprasās no darba, lai izņemtu bērnu no “dārziņa”). Un izrādījās, ka viņa kļuvusi par akcijas galvenās balvas — ap 10000 latu vērta auto — ieguvēju.
Realitāte apstrīd vienu no visizplatītākajiem mītiem par loterijām — ka tur viss ir iepriekš sarunāts, ka lielā loze tik un tā tiks kādam no “savējiem”. Sabiedrībā pazīstami cilvēki pie lielajiem laimestiem tiek reti, visbiežāk tie ir pašu ikdienišķāko profesiju pārstāvji, kuru algas nebūt nav mērāmas tūkstošos un kuriem pat relatīvi neliels laimests ir ne tikai laime, bet arī būtisks finansiālās situācijas uzlabojums.
Eirolaimesti mums vēl “nespīd”
Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, mundrāki kļuva arī loteriju fani. Varbūt mūsu valstij atvērsies durvis arī uz pavisam cita ranga loterijām? Piemēram, “Euro Millions”, kuru vada Lielbritānijas, Francijas un Spānijas loteriju operatoru konsorcijs un kuras laimesti var sasniegt vairāk nekā 75 miljonus eiro (50 miljonu latu).
Diemžēl eirolaimesti Latvijai tik drīz “nespīdēs”. Izrādās, Eiropas Savienības likumdošana neattiecina brīvu pakalpojumu kustību uz loterijām, līdz ar to katrai valstij ir tiesības regulēt arī savās mājās notiekošo loteriju dalībnieku skaitu, sastāvu utt.
Igaunija gan jau vairākus gadus kopā ar Ziemeļvalstīm (Zviedriju, Somiju, Dāniju, Norvēģiju un Islandi) piedalās loterijā “VikingLoto”, kur noteiktu daļu apgrozījuma ieskaita kopējā fondā, veidojot lielu iespējamo laimestu. Lai gan lielais laimests te patiešām ir solīds, pēc dalībnieku igauņu skaita “VikingLoto” jūtami atpaliek no citu “VikingLoto” dalībvalstu loterijām. Triju gadu laikā tikai viens spēlētājs no Igaunijas laimējis “VikingLoto” lielo laimestu. Tādēļ igauņi dodot priekšroku pašmāju spēlēm, kurās laimesti, lai gan ir mazāki, tomēr iegūstami krietni biežāk.
(No žurnāla “Nedēļa”)
