Kopš pirmdienas, kad Izabella noskatījās šovu “Saimnieks meklē sievu!”, viņa kļuvusi galīgi neciešama. Kā tik kaut kas, tā mani salīdzina ar citiem. Viņai vienīgais kreņķis, ka visi kā lieli kārumnieki grib jaunākas sievas. Viņa gan gatavojas rakstīt vēstuli vecākajam šova dalībniekam, kuram māja jūras tuvumā, jo šis raidījumā teica, ka nebūšot jāstrādā, bet tikai jaorganizē bizness. Un Izabella domā, ka viņa varētu piepelnīties par biznesa bīdītāju.
Es tagad esmu neziņā, ko man darīt — gribētu paglābt savas sugas brāli no staigājošas nelaimes, jo brīžam man šķiet, ka Izabella sastāv tikai no mēles. Ja iekasētu nodokļus no viņas un dažu politiķu runas plūdiem, mūsu valstij nevajadzētu aizņemties naudu Valūtas fondā. Dzīvotu tikpat bagāti kā Šveicē. Viņa sasolīs viņam gan sniegu pārdot, gan ekskursiju uz Marsu noorganizēs, taču no plūmēm neiznāk āboli.
Bet Izabellai ar šova dalībnieku piemēriem vien nepietiek. No vakardienas viņa man liek mācīties no “Vienotības” deputāta Zaķa. Tas nu gan esot īsts vīrs — mašīnu pērkot, “izbīda” sev labumu par sešiem tūkstošiem latu. Tā, lūk, esot jādomā par ģimenes budžetu! Nu, ko man darīt? Varu tikai nopūsties. Ja nebūtu televīzijas, mana dzīve būtu daudz mierīgāka.
