Nākamā gada budžeta apspriešana ir ne tikai process, kad katra ministrija sāk deķīša raustīšanu uz savu pusi, bet arī dažu politiķu lieliska iespēja tautas acīs pacelt savu reitingu. Un to visvieglāk izdarīt ar populistiskiem solījumiem. Savulaik itāliešiem bija filma “Kā kļūt mīlētai?”. Iespējams, to tautas acīs visādiem līdzekļiem tagad cenšas panākt arī “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa. Viņa norādījusi, ka viena no “partijas topa prioritātēm līdzās aizsardzības un iekšlietu budžeta palielināšanai būs minimālās algas celšana. Koalīcijas partneriem tikšot piedāvāts minimālo ienākumu slieksni palielināt no 360 līdz 400 eiro”.
Tam gan iebilst premjere Laimdota Straujuma. “Nākamā gada budžetā es personīgi neatbalstītu 40 eiro pielikšanu pie minimālās algas. Labklājības ministrija ir aprēķinājusi, ka varētu pacelt par 17 eiro,” trešdien viņa teica LNT rīta raidījumā.
Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis uzskata, ka minimālo algu nākamgad vajadzētu saglabāt pašreizējā apmērā. Viņš arī atzinis, ka šogad tik strauja minimālās algas palielināšana bijusi kļūda.
Latvijā šīgada sākumā bija sestā zemākā minimālā darba alga Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina “Eurostat” dati, kas aptver 22 ES valstis, kurās ar likumu ir noteikts minimālās algas apmērs.
Saskaņā ar tiem šīgada janvārī minimālā mēnešalga Latvijā bija 360 eiro. Viszemākais rādītājs bija Bulgārijā (184 eiro), visaugstākais — Luksemburgā (1923). Lietuvā minimālā alga ir 300, bet Igaunijā — 390 eiro, kas bija astotais zemākais rādītājs ES. Salīdzinājumam — ASV minimālā alga 2015. gada sākumā bija 1035 eiro.
Salīdzinot ar 2008. gadu, minimālā darba alga ir samazinājusies tikai Grieķijā — no 794 eiro pirms septiņiem gadiem līdz 684 eiro 2015. gadā.
Protams, būtu labi, ja piepildītos Āboltiņas sapnis, taču nekas no nekā nerodas. Ir svarīgi, lai minimālās algas palielināšana sakristu ar produktivitātes pieaugumu, taču diemžēl tā nenotiek. Un tā būtu viena no “Vienotības” topa prioritātēm. ◆
