Ziedonis, sešus mēnešus vecās Jasmīnas Esteres tētis
— Vārdu Jasmīna jaunākajai meitai izvēlējos es, bet otro — Estere — izvēlējās mazās topošie krustvecāki. Mazajai gribējām tādu vārdu, kurš ir labskanīgs, un lai nav tā, ka bērns iet skolā un klasē jau ir, piemēram, trīs Sofijas vai Kristīnes. Jasmīna šķiet diezgan rets vārds, jo vēl kādu tā īpašnieci Latvijā nezinu. Jasmīnas vārdu pats pirmo reizi, šķiet, dzirdēju bērnībā, bet personu ar šādu vārdu iepazinu, dzīvojot Anglijā.
Mūsu ģimenē visām trijām meitām ir divi vārdi: vecākā ir Alise Kristīne, vidējā — Katrīna Elizabete.
Arnita,
meitiņai Stefānijai ir septiņi mēneši
— Uzzinot, ka gaidu otro mazulīti, un domājot par viņa vārdu, prātā nāca tikai ļoti latviski vārdi — Mārtiņš, Andris, Roberts. Un neviens meiteņu vārds! Tā kā mazā sonogrāfijā līdz pēdējām brīdim nerādīja, kas viņa ir, par meiteņu vārdiem nedomāju. Mums jau ir vecāks dēliņš Adrians. Kādu dienu viņš saka: mums būs māsiņa Stefānija! Saku: un, ja brālītis, kā sauksim? Viņš protestēja: “Stefānija būs! Māsiņa būs!” Arī mana daktere reiz Adrianam teica: ja nu tomēr nebūs māsiņa? Viņš paskatījās uz viņu kā dīvainīti un noteica: “Mums būs Stefānija!” Izrādās, viņš zināja…
Nezinu, kur puika bija tādu vārdu dzirdējis, taču tas man ļoti iepatikās. Mums turklāt nu bija vismaz kāds variants meitenes vārdam. Es gan nevienu brīdi neiedomājos, ka bērnam jāliek starptautisks vārds, kaut pati esmu kādu laiku strādājusi Dānijā. Esmu ļoti pārsteigta un reizē priecīga, ka mūsu Stefānija šogad nav vienīgā, arī citām mazulītēm tuvumā dots šāds vārds.
Kristīne, audzina pirmdzimto dēliņu Robertu,
kuram ir 11 mēnešu
— Var teikt, ka dēls vārdu ir mantojis — vīra dzimtā vecāsmātes brālis bija Roberts. Viņš kara laikā devās bēgļu gaitās uz Kanādu, un vecmamma līdz pēdējam gaidīja, ka viņš atgriezīsies. Bet neatgriezās… Kad mazo gaidījām, nolēmām, ka dzimtā jābūt Robertam.
Zinu, ka jau daudzus gadus pēc kārtas Latvijā Roberts ir populārākais mazuļiem dotais vārds. Šī iemesla dēļ īsti nevēlējos to likt, jo Robertu jau ir daudz. Taču vārds man patīk, tāpēc beigās vīram neiebildu. Manos rados gan ir viens Roberts, arī draudzene dēlam izvēlējusies šo vārdu. Tiem Robertiem, kurus pazīstu, arī radu puikam, gan ir jau pieci līdz septiņi gadi.
Līga,
sešus mēnešus vecā dēliņa Renāra māmiņa
— Dēla vārdiņa izvēle nebija tik vienkārša, kā agrāk ar viņa tēti bijām domājuši. Vārdu izvēlējos es, un tētis piekrita. Bija vairākas lietas, kuras ņēmu vērā. Pirmā — lai vārdā būtu burts r, jo mani vecāki vienmēr teikuši, ka puikam vārdā jābūt r, tad ir spēcīgs vārds un tā īpašnieks. Otrais nosacījums — lai vārds būtu latvisks un labi saderētu kopā ar uzvārdu. Arī mums abiem ir latviski vārdi, Renāra tēti sauc Kristaps. Esam lepni, ka mums ir šādi, nevis sarežģīti vai starptautiski vārdi. Tāpat gribējām, lai vārda diena mazajam būtu vasarā vai pavasarī, jo dēliņš piedzima rudenī. Svarīgi bija arī, lai draugu, radu un paziņu lokā nav zēna ar šādu vārdu, lai nevienam jau iepriekš nerastos asociācijas.
Par to, ka tāds vārds ir mūziķim Renāram Kauperam, atgādināja daktere, kad vārdiņš jau bija ielikts. Viņa teica: būšot labs dziedātājs! Līdz tam brīdim pat nebija ienācis prātā, ka dēliņam vārda brālis ir slavens cilvēks.
