Dievs ir viens, bet ceļi pie viņa dažādi. Vidusskolniece Aina nav pārliecināta kristiete, bet reizēm apmeklē dievkalpojumus katoļu un luterāņu dievnamā.
Dievs ir viens, bet ceļi pie viņa dažādi. Vidusskolniece Aina nav pārliecināta kristiete, bet reizēm apmeklē dievkalpojumus katoļu un luterāņu dievnamā.
Nesen viņa bija Spānijā. Neparasts viņai šķita dievkalpojums šajā katoliskajā valstī.
Aina, ziņkāres mākta, apmeklēja brīvdienu mesi, kura sākās 10 no rīta. Lai gan viņa nesaprata valodu, kurā runāja prāvests, dievkalpojums ceļotājai likās ļoti interesants. Prāvests, tērpies baltā talārā, bija ļoti kustīgs, turklāt sprediķi teica nevis no kanceles, bet gan stāvot baznīcēnu priekšā. Vienbrīd viņš pēkšņi apklusis un sācis rakņāties bikšu kabatās. Izvilcis no tām 20 eiro naudaszīmi, teatrāli piedāvājis to priekšā sēdošajiem. Pēc tam to pacēlis virs galvas, saņurcījis, nometis zemē un samīdījis kājām. Aicinājis kādu to pacelt. Pēc tam to izdarījis pats, izgludinājis naudaszīmi un ielicis atpakaļ kabatā.
Aina atzīst: ja mūsu mācītāji savās runās nebūtu tik iemidzinoši vienmuļi un garlaicīgi, jaunieši baznīcu apmeklētu biežāk.
