Lai vārdu iekļautu kalendārā, vispirms jāraksta iesniegums Valsts valodas centra (VVC) ekspertu komisijai. Iesniegums jāraksta brīvā formā, un to var nosūtīt vairākos veidos — centra mājaslapā, sadaļā “E-iesniegums”, pakalpojumu portālā “Latvija.lv”, izvēloties sadaļu “Iesniegums iestādei”, vai sūtot elektronisku vēstuli, kā arī zvanot telefoniski, ierodoties VVC klātienē vai nosūtot pa pastu.
Iesniegumus izvērtē Kalendārvārdu ekspertu komisija un saskaņā ar kritērijiem rosina vārdu iekļaušanu sarakstā. Komisija vadās pēc vārda cilmes, labskaņas, vārda lietojuma biežuma, nozīmes, stabilitātes, tradicionalitātes, atbilstības latviskai vārdu došanas tradīcijai, kā arī nozīmes, ja to vispār ir iespējams noteikt. Datus par personvārdu skaitu Latvijā iegūst Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kā arī Dzimtsarakstu departamentā.
Latvijas vārdadienu kalendārā tagad ir iekļauti aptuveni 1000 vārdu un ap 5000 ir paplašinātajā kalendārā. No vārda dienu kalendāra vārdi līdz šim nav dzēsti. Tāpēc tur sastopami tādi, kuriem nav neviena saimnieka. Bet tiek pieļauta varbūtība, ka šādā situācijā vārds var tikt svītrots, ja ilgstoši neviens šādu vārdu bērniem nedos. Viens no galvenajiem nosacījumiem, lai vārdu iekļautu kalendārā, valstī jābūt aptuveni 50 cilvēkiem, kuriem ir šis vārds, taču īpašos gadījumos to var būt arī mazāk. Latvisko vārdu ierakstīšana kalendārā ir jāsaprot kā ieteikums likt tos saviem bērniem.
2015. gadā kalendārā iekļāva šādus vārdus: Egle, Liepa, Mare, Brīve, Daiva, Enriko, Lūkass, Vigo. Savukārt gadus agrāk — Annika, Dmitrijs, Dite, Benedikta, Emerita, Genovefa, Ingūna, Jasmīna, Kristīna, Nikola, Odrija, Rebeka, Sāra, Alekss, Dinārs, Edvarts, Maksims, Marks, Patriks, Rišards un Rojs.
Nākamā Kalendārvārdu ekspertu komisijas kopāsanākšana notiks 2018. gadā. ◆
