Aizvadītā nedēļa, pagājusi ierastajā ikdienas skrējienā. Nedēļas nogalē bija mīlestības diena – skaisti un mīļi svētki. Ir tiešām jauki sajust, ka tevi kāds mīl un esi kādam vajadzīgs. Noteikti daudzi teiks – kāpēc mums, latviešiem, kaut kādi svešzemju svētki vajadzīgi? Vai tad mums savu nepietiek? Šiem oponentiem es gribētu teikt, mums tiešām tā ir par maz! Mums ir ļoti daudz piemiņas un sēru dienu, kad ir iemesls izkārt karogus sēru noformējumā. Tas taču mums piestāv labāk nekā sirdis, plīša lācīši un sarkani ziedi!
Dzīvojam interesanti! Katru dienu kaut kas jauns. Nepaspēj ne lāgā attapties, kad atkal kaut kas ir mainījies. No rīta pamostoties nemaz nezini, kas vada valsti. Valdība šūpojas kā gumijas laiva Daugavas viļņos. Tas, kas notiek ar Latvijas valsts eliti ierindas pilsonim ir tikpat kā nesaprotami. Nepopulārie lēmumi, naudas aizņēmumi, šo līdzekļu dalīšana un “pārbīdīšana” no vienas jomas uz citu. Pagājušajā nedēļā valdība paziņoja, ka deviņus miljonus latu piešķirs bezdarbnieku apmācībai. It kā pozitīvs lēmums, bet, ja iedziļinās, tieši valdības darbība vai pareizāk sakot, bezdarbība pēdējo gadu laikā šo katastrofālo situāciju Latvijas darba tirgū ir radījusi. Gada beigās no valsts iestādēm vien jau bija atbrīvoti 5 500 darbinieku, Valsts ieņēmumu dienests gada laikā no darba paredzējis atbrīvot vēl 1000 ierēdņu. Privātajā sektorā notiek tas pats. Pēc pēdējiem statistikas datiem, vienai vakancei pretendē 38 darba meklētāji. Pētījumi liecina, ka šogad trešdaļa uzņēmumu plāno samazināt strādājošo skaitu. Valstsvīri, kuri šo “putru” ievārīja, tagad cenšas atpirkties, redz, mēs domājam, kā uzlabot dzīves apstākļus bez darba palikušajiem, tajā pašā laikā paziņojot, ka “māmiņu” algas varētu samazināt par 50% un pensiju indeksācija notiks tikai reizi gadā. Te gan jāatceras — pagājušā gada nogalē premjers paziņoja, ka sociālajam budžetam nekādu samazinājumu nebūs. Tagad viss pēkšņi ir mainījies. Satversmes aizsardzības biroja darbinieki pirms kāda aizturēja Ventspils augstskolas lektoru un kādu dziedātāju par lata stabilitātes apšaubīšanu. Vai par savu solījumu nepildīšanu un valsts prestiža graušanu arī valstsvīri nebūtu jāsauc pie atbildības? Manā izpratnē amatpersonai, kura kaut ko apsola par saviem vārdiem jāatbild. Godmanis aizvadītajā nedēļā samazināja savu pamatalgu par 15% un aicināja arī citus ministrus darīt to pašu. Nekādi pārsteigumi nenotika, Ministru kabinets nobalsoja pret šāda lēmuma pieņemšanu. Kāpēc gan ņemt no savas jau tā “nelielās” algas, ja var paņemt no jaunajām māmiņām un mazāk dot pensionāriem? Atbildība par mazajām lauku skolām pilnībā tiek novelta uz pašvaldībām. Izglītības ministrija paziņo — mēs nevienu skolu neslēgsim, ja novadu domes spēs tās uzturēt. Zinot, ka lielākajai daļai pašvaldību šajā un droši vien arī nākamajā gadā būs izdzīvošanas budžets, no kā gan šīs skolas uzturēs? Lielie vīri laikam ir piemirsuši, ka laukos skola ir arī kultūras centrs. Bet kultūra laukos jau nav vajadzīga, lai skatās meksikāņu seriālus un izglītojas paši. Arī interešu izglītībai naudas nav. Atkal lai pašvaldība domā, ja nē, tad lai vecāki maksā, jo interešu izglītība taču nav obligāta. Bērnam nav par katru cenu jāsporto, jādzied, jādejo vai jāspēlē teātris. Un cik vecāku pašreizējā situācijā var maksāt par bērnu ārpusstundu nodarbībām? Tāpat lielas daļas Latvijas bērnudārzu liktenis ir apdraudēts. Valsts finansēs tikai piecgadīgo un sešgadīgo grupas. Par jaunākajiem atkal atbildība jāuzņemas pašvaldībām. Pagājušajā nedēļā izskanēja informācija, ka bērnudārzu audzinātājām vairs nebūs skolotāja statusa. Vai tas ir godīgi pret tiem, kuri ieguldījuši savu darbu, laiku un naudu, mācoties augstskolās, lai varētu strādāt pirmsskolas izglītības iestādēs? Vai bērnudārzi kļūs par auklīšu dienestiem, kuros varēs strādāt visi, kam nav slinkums?Liela daļa Latvijas iedzīvotāju dodas darba meklējumos plašajā pasaulē. Tomēr jāņem vērā, ka šobrīd krīze ir pārņēmusi visu pasauli. Tas, no vienas puses, neļauj bezdarbniekiem vieglāk atrisināt savas problēmas, bet, no otras, glābj Latviju no vēl viena emigrācijas viļņa. Lai gan šobrīd to vēl nevar droši teikt, jo, ja cilvēks patiesi neatradīs nekādu izglītībai atbilstošu darbu, viņš visdrīzāk emigrēs un veiks mazkvalificētu darbu kaut kur svešumā, toties par samērā pieņemamu algu. Lai kaut cik glābtu pasaules ekonomiku, ASV senāts pagājušajā nedēļā apstiprināja 700 miljardu ASV dolāru vērtu finanšu sfēras glābšanas plānu. Par to, ka situācija ir draudīga visā pasaulē, liecina ASV Nacionālā izlūkdienesta direktora Denisa Blēra paziņojums, ka ekonomiskā krīze kļuvusi par galveno ASV drošības draudu, pārspējot pat teroristisko grupējumu “Al Qaeda”. Biedē tas, ka iepriekšējā pasaules krīze 20. gadsimta 20. — 30. gados bija viens no iemesliem Otrajam pasaules karam. Cerams, ka šoreiz mums izdosies no šīs “bedres” izrāpties bez asins izliešanas un miljoniem dzīvību zaudēšanas. Satrauc arī manā dzimtajā pilsētā Jaunjelgavā notiekošais. Nav nekādas skaidrības kas notiks ar pilsētu nākotnē. Vai novads varēs uzturēt bērnudārzu un skolu? Pašreizējā domes vadība sola darīt visu, lai šīs iestādes neciestu. Bet kas notiks pēc pašvaldību vēlēšanām? Tas laikam jau ir mūsu pašu, jaunjelgaviešu, ziņā.Tā kā dzīvojam Latvijā, gudrie spriež un lemj, mēs tikai ar acu plakstiņiem varam aplaudēt. Bet latvieši ir sīksta un izturīga tauta, ne tādas vien vētras un valdības esam pārdzīvojuši, noteikti arī tagad izturēsim.
