Iedomājieties, vīri, Saeima jau otrajā lasījumā izskatījusi grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām un atbalstījusi 8. marta — Starptautiskās sieviešu dienas — iekļaušanu atzīmējamo dienu sarakstā!
Iedomājieties, vīri, Saeima jau otrajā lasījumā izskatījusi grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām un atbalstījusi 8. marta — Starptautiskās sieviešu dienas — iekļaušanu atzīmējamo dienu sarakstā! Jauki. Bet kur ir brīvdiena par godu mums, vīriešiem? Kur? Es jums saku, ka tā ir diskriminācija.
Godātie vīri, mums ir trīs ceļi. Vai nu ejam līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai un nosūdzam valsti par to, ka mums, vīriešiem, nedod savus svētkus un brīvdienu, vai ignorējam Sieviešu dienu, lai šīs svin vienas pašas. Vai arī kļūsim par sievietēm un svinēsim visas kopā vienā lielā un draudzīgā māsu saimē. Es personīgi esmu par trešo variantu. Nu vismaz uz laiku. Uz vienu dienu. Mēs taču ikviens 8. martā varētu kļūt par sievieti! Iedomājieties, kas tas būtu par skatu… Tu izej ielās, un tur ir vienas vienīgas sievietes — visu gabarītu, vecumu, stilīgas vai vienkārši Marijas. No manis, starp citu, iznāktu itin glīta bābiņa. Un kā man gribas pielīmēt tādus garus spīdīgus nagus! Un vēl es vēlos apaut augstpapēžu kurpes. Vajadzētu arī blondu parūku un polsterētus apaļumus… Ak, es nokrāsotu lūpas un tāds, ai, tāda, izsmalcināt…a ietu uz veikalu pēc olām. Kā sapnī.
