Padevos kārdinājumam un arī devos sēņot. Viss beidzās labi, taču pa vidu bija piedzīvojumi. Ak, nē, mušmires es nesalasīju.
Gāju pa pēdām baravikām, un vadātājs ieveda mani dziļi biezoknī. Attapos starp trim priedēm, kad rokās man bija sēņu grozi — pilni līdz ausīm. Sāku maldīties. Sabijos pat! Jo visu laiku, gribēdama tikt no meža laukā, atkal atgriezos vienā un tajā pašā vietā! Saule jau vēlās uz vakara pusi, bet es vēl nebiju tikusi mājās. Piemetos uz celma un pat apraudājos. Nodomāju: vai mani patiesi apēdīs lāči?! Un es netikšu uz vēlēšanām, varbūt uz pēdējām manā 70 gadu ilgajā mūžā! Tā kā tuvumā nebija neviena cilvēka, ar ko parunāties, sāku diskutēt pati ar sevi. Uzdevu sev visai tiešu jautājumu: “Mīļā, vai tu maz zini, par ko balsot? Vai esi izlēmusi? Vai esi noskaidrojusi, kuram politiskajam spēkam uzticies? Vai esi izskaitļojusi, kurš būs tas premjers, kas izvedīs Latviju un tevi pašu saulītē?”
Aizdomājos. Pauze dialogā pašai ar sevi ieilga, jo nācās godīgi atzīties, ka man nav itin nekādas skaidrības. Un tad sāku analizēt… Tātad šoreiz vēlēšanās ir 13 deputātu kandidātu sarakstu. Tas izklausās… it kā būtu 13 draudžu un katrai priekšgalā apustulis. No tiem 13 vienam ir jābūt pašam galvenajam — kā Jēzum, kas, pirms tika krustā sists, ieturēja Svēto vakarēdienu kopā ar 12 apustuļiem. Ak, vai, kāda sakritība! Viņu Bībelē bija 13 un tagad, 10. Saeimas vēlēšanās, arī 13 sarakstu, 13 līderu. Kuram lai uzticos? Jēzum, dabiski! Kurš viņš ir? Kristus vārds grieķu valodā ir rakstāms ar 13 burtiem. Kuram no mūsu līderiem kopā ar vārdu un uzvārdu iznāk 13 burtu? Sāku skaitīt. Un pārsteigta secināju, ka laikam tas būs tautā labi pazīstamais buldozers. Jā, jā… Viņa krustā sišana jau ir sākusies! Tā domās pārliku un nospriedu, ka skaitlis 13 tomēr nav nekāds velna ducis. Tie ir 13 garīgās attīstības līmeņu. Tā spriedu un pārspriedu, līdz ieraudzīju, ka man tieši pretī čāpo lācis. Slēpos aiz koka, kad šis ierunājās cilvēka valodā: “Nebaidies, labo sieviņ, esmu Laimes lācis, Pēdējās partijas premjera kandidāts!”
Tajā mirklī es mežā aizmirsu sēņu grozus un savu trešo kāju — kūjiņu — un kā bulta izlidoju no meža. Attapos pie vēlēšanu iecirkņa. Norausu sviedrus. Durvis vēl ciet. Jāgaida līdz 2. oktobrim, tad iešu glābt Latviju.
