Vai dalība ES neiznīcinās Latvijas mazās zemnieku saimniecības?
Vai dalība ES neiznīcinās Latvijas mazās zemnieku saimniecības?
— Skaidro 8. Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere:
— Reiz man to jautāja arī kāds nobažījies jurisprudences students no laukiem. Tad es viņam jautāju pretī — kāpēc viņš studē tiesību zinātni, nevis audzē pāris govju lauku saimniecībā? Manuprāt, neviens no šo mazo saimniecību īpašniekiem, kas pašreiz laukos “velk dzīvību”, ilgi tā turpināt nevēlas. Diez vai jauni cilvēki perspektīvā sev vēlētos šādu dzīvi. Lauki visvairāk gaida pārmaiņas.
Agrārā politika ES ir tā, kura prasa vislielākos līdzekļus no pašas ES, nevis no nacionālajiem budžetiem. Iestājoties ES, subsīdijas Latvijā sasniegs Ls 50 no katra, jau paša pirmā aramzemes hektāra.
Bieži dzirdami iebildumi, kāpēc mums netiek paredzēta vienlīdzīga palīdzība ar jau esošo dalībvalstu lauksaimniekiem? Tā ir zināma netaisnība, taču mums jāatzīst, ka viņi ir maksātāji, bet mēs — ņēmēji. Ar laiku maksājumi izlīdzināsies.
Neapšaubāmi, nākotne pieder lielākām zemnieku saimniecībām, nevis tām, kurās ir viena, divas govis. ES ir lauksaimniecības attīstības fonds, kurš palīdz saimniecībām pārorientēties uz efektīvāku ražošanu vai arī atrast citu peļņas veidu. Piemēram, ES mazām saimniecībām tā ir ainavas kopšana. Nupat pieņemti arī svarīgi lēmumi, kas paredz mums tik izdevīgās ekoloģiskās lauksaimniecības atbalstu.
Viennozīmīgi — Eiropas Savienība cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, paver plašākas attīstības iespējas, arī nenodarbojoties tieši ar lauksaimniecību. Eiropai ir svarīgi, lai lauki netiktu noplicināti un cilvēki neaizplūstu uz pilsētām.
Neiestāšanās gadījumā mums nebūs nedz subsīdiju, nedz pieejas dažādajiem ES lauku attīstības fondiem.
