Rīt arī Sunākstes pagasta “Pumpuros” ieradīsies līgotāji — māju saimnieka Jāņa Lubāna radi un kaimiņi.
Rīt arī Sunākstes pagasta “Pumpuros” ieradīsies līgotāji — māju saimnieka Jāņa Lubāna radi un kaimiņi. Kaut arī gadu nasta diezgan krietna (jau 81), Pumpura kungs alu jau izbrūvējis un dienu pirms līgošanas atrada brīvu mirkli, lai pastāstītu “Staburagam”, kā pirms 55 gadiem pirmo un vienīgo reizi mūžā atradis papardes ziedu.
— Tas notika 1950. gadā agrā 24. jūnija rītā. Pēc dienesta armijā, kara gadiem un gūstekņu nometnē pavadītā laika atgriezos savā dzimtajā Sunākstē. Radus nebiju saticis septiņus gadus. Tā nu Jāņu dienas rītā kopā ar Vilmu, kura tolaik dzīvoja kaimiņos, bet tagad Jaunjelgavā, gājām ciemos pie radiem uz Salām — viņa pie saviem, es pie savējiem.
Pa ceļam iegāju Salu ataugā un saplūcu jāņuzāles un papardes. Skatos — viena papardes lapa tā kā nogriezta. Apskatīju tuvāk un lapas apakšā apmēram desmit centimetru no augšas ieraudzīju zaļu ziedu. Tas bija it kā savīts no smalkām papardes lapiņām un atgādināja rozes ziedu apmēram piecu centimetru diametrā. Noplūcu neparasto atradumu un pievienoju pārējām jāņuzālēm.
Kad nonācām Salās, radinieki mani kā jau Jāni sēdināja krēslā un urrāja gaisā. Kad vēlāk gribēju parādīt savu brīnumu citiem, nekā nevarēju to atrast. Papardes zieds jau bija “noziedējis” — smalkās ziedlapiņas nobirušas. Tā arī nevienam nevarēju pierādīt, ka patiešām esmu atradis papardes ziedu. Nekas tāds manā mūžā nav atkārtojies.
