Saistībā ar iespējamajām izmaiņām bioloģisko saimniecību darbībā un lopu nepiesietās turēšanas ieviešanu sazinājos ar valsts SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs” Priekuļos bioloģiskās lauksaimniecības sektora vadītāju Dzintaru Vīņaudu.
Pagaidām vēl diskutē
Viņš teic, ka pagaidām satraukumam nav pamata. To, kādas būs bioloģiski audzējamo dzīvnieku labturības prasības, konkrēti zināsim tikai 2014. gadā, kad būs noteikti normatīvie akti. Pašlaik ir tikai minējumi, par tiem diskutē. Tomēr skaidrs arī tas: ko teiks “māte barotāja” — Eiropas Savienība, tam arī būs “jādzied līdzi”.
Vīņauda kungs atzīst, ka, nenoliedzami, nepiesietā veidā turēti dzīvnieki jūtas labāk, bet jāņem vērā, kādi ir konkrētās saimniecības apstākļi un iespējas. Tikpat labi var nolemt, ka govīm jābūt ar vai bez ragiem. Nemeklējot Eiropā, tepat Latvijā bioloģiskajās saimniecībās dzīvniekus arvien biežāk izvēlas turēt atsevišķos nodalījumos, bet nepiesietus, un tādu saimniecību, kur katrai govij ap kaklu ķēde un kura rātni stāv, piesieta savā vietā, paliek arvien mazāk. Saimnieki cenšas atvieglot savu darbu, ierīkojot slaukšanas zāles.
Aizkraukles pusē 60 saimniecību
Svarīga lieta, kas tuvāko gadu laikā arī mainīsies, ir atbalsta maksājumi, kuri ietekmēs bioloģisko saimniecību darbību. Pašlaik saimniecībās novērojama tendence apsaimniekojamās zemes platības palielināt vidēji par 10 — 20%, līdz ar to saņemot vairāk naudas platību maksājumos par bioloģiskajām pļavām, sētajiem zālājiem utt. Summas šobrīd ir 138 eiro par hektāru pļavām un 108 eiro par hektāru sētajiem zālājiem. Piemēram, saimniecībai ar 50 hektāriem zemes un 20 govīm vidējie ienākumi no platību maksājumiem ir 4300 latu gadā.
Protams, jānodrošina arī minimālie ienākumi, kas pļavām ir Ls 100 no hektāra, sētajiem zālājiem — Ls 90 no hektāra. Salīdzinoši lielākas prasības ir piemājas dārziem — Ls 1000, augļukokiem — Ls 600, kartupeļiem — no Ls 600 līdz 1000 no hektāra. Pie tam liellopu audzētājiem jānodrošina arī 0,2 nosacītās liellopu vienības hektāram.
Dzintars Vīņauds teic, ka līdztekus pieaug arī jaunu bioloģisko saimniecību skaits, kur šādu saimniekošanas metodi izvēlas ne tik daudz naudas kā idejas vārdā. Bijušā Aizkraukles rajona teritorijā, pēc Sertifikācijas un testēšanas centra datiem, ir ap 60 bioloģisko saimniecību. Galvenie darbības virzieni — aitkopība, putnkopība, dārzeņkopība, piena un gaļas lopkopība, cūkkopība, biškopība, divās saimniecībās bioloģiski audzē aitas.
Sertifikācijas un testēšanas centram ir arvien vairāk darba, sertificējot arī šobrīd populārās slieku un gliemežu bioloģiskās audzētavas.
