Vai kukainis var būt mīļdzīvnieks? Cēsu rajona Liepas pagasta veterinārā ārste Rudīte Goldmane atzīst, ka var.
Vai kukainis var būt mīļdzīvnieks? Cēsu rajona Liepas pagasta veterinārā ārste Rudīte Goldmane atzīst, ka var. Jau pērn viņa kļuva par eksotiskā zarkukaiņa saimnieci.
Sešus septiņus centimetrus garais dzīvnieks, kurš uztraucies sastingst un atgādina krūma — jasmīna vai avenāja — zaru, atvests no kāda Valmieras zooveikala un nosaukts par Tristanu.
Tikpat labi to varētu saukt arī par Izoldi. Zarkukainis ir hermafrodīts, pārstāv abus dzimumus vienā personā un spēj gan labi justies, gan vairoties vienatnē. Diemžēl mūžs kukainim nav īpaši garš, apmēram gadu. Tristans nomiris dabiskā nāvē, savā mītnes vietā, piecu litru burkā, kurā iebērts nedaudz grants, atstājot oliņas. No tām jau izšķīlušies divi mazi kukainīši, apmēram centimetru gari, bet tik smalki kā zirnekļa tīmekļi. Nesen abiem jaunuļiem pievienojies pieaudzis eksemplārs.
Jaunajam kukainim pagaidām nav vārda. Izņemts no burkas, viņš ir ļoti kustīgs, neieņem aizsardzības pozu, nesastingst. Vai pazīst saimnieci, neviļus rodas jautājums?
“Cik nu kukainim intelekta,” Rudīte Goldmane noliedzoši krata galvu, bet piebilst: “Kaut gan Tristans, man šķita, ieraugot mani, tā jautrāk savilka ūsas. Nu, vismaz man gribas domāt, ka tā bija. Gan jau tuvāk iepazīsimies arī ar jauno iemītnieku.”
Tropu zemes kukainis nav kaprīzs un neprasa īpašu mikroklimatu, samierinās arī ar burkas šaurību, bet ēdiena ziņā gan ir ļoti izvēlīgs. Latvijā var atrast tikai trīs augus, kuri atbilst tā gaumei — avenāju lapas, zīļu dīgstus un telpaugu tradeskanciju, tautā sauktu par žīdubārdu. Lielāko dzīves daļu kukainim, kuram lemts negaro mūžu pavadīt Latvijā, nākas iztikt ar istabas auga lapām, citas barības sagāde saimniekam aizņem pārāk daudz laika. Bet Rīgas zooloģiskajā dārzā gan speciālās aukstuma kamerās glabājot avenājus, gan diedzējot zīles. “Es gan to nedaru. Iedomājieties, vispirms zīlēm jāļauj pārziemot, tad divus mēnešus jādiedzē, bet kukainis dīgstu apēd piecās minūtes,” saka Rudīte Goldmane.
(www.DigitalZoo.lv)
