No 2008. gada 15. maijs arī Latvijā ir kļuvis par Starptautisko ģimenes dienu. Pasaulē šos svētkus atzīmē jau 15. reizi.
No 2008. gada 15. maijs arī Latvijā ir kļuvis par Starptautisko ģimenes dienu. Pasaulē šos svētkus atzīmē jau 15. reizi. Maijs šogad ir bagāts ar dažādām ģimeniskām aktivitātēm, kurās godina arī daudzbērnu ģimenes.
“Sabiedrības vienība, kurā cilvēkus saista laulība un asinsradniecība” — tā vārds “ģimene” skaidrots “Latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā”.
Gadu tūkstošos ģimenes radīšanas pamatprincipi pasaulē ir mainījušies. Pēdējās desmitgadēs sakarā ar globalizāciju, labklājības pieaugumu un palielinoties izpratnei par cilvēktiesībām pasaulē pamazām zūd ģimenes kā ekonomiskās vienības jēga. Sievietes vairs nav tik atkarīgas no vīriešu naudas un mantas kā agrāk. Ģimenes arvien retāk tiek veidotas aiz aprēķina, vecāku loma bērna vīra vai sievas izvēlē sarūk.
Ģimene tradicionāli tiek uzskatīta par sabiedrības pamatu, baznīca ģimeni sauc par svētu Dieva veidojumu. Ģimene — “laimīgo bariņš”, “atbalsta punkts”, “maza valsts”, “mīlošu un labu cilvēku savienība”, “dzīves neatliekamā sastāvdaļa” — tāds ir ģimenes skaidrojums dažu skolēnu skatījumā.
Diemžēl tām bieži vien ir tikai smilšu piļu mūžs. Pēc statistikas datiem, pērn šķirtas 7403 laulības, gadu iepriekš — 7249. Izklaides žurnāli ņirbēt ņirb no stāstiem par sabiedrībā populāriem cilvēkiem, kuri kārtējo reizi nomainījuši sievu, vīru vai mīļāko. Un cik pozitīvu piemēru ir valdībā, Saeimā? Savulaik Tautas partijas “tēvs” Andris Šķēle runāja par ģimeni, kurā jābūt vismaz trim bērniem, bet kāda ir reālā aina?
“Latvijā šobrīd neeksistē ģimeņu politika, kas būtu veidota, lai atbalstītu daudzbērnu ģimenes un tādējādi veicinātu arī demogrāfisko pieaugumu. Patiesība ir tāda, ka valsts nav definējusi, ko nozīmē daudzbērnu ģimene,” saka Leonīds Mucenieks, Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs.
Ģimene ir kā neapstrādāts dārgakmens, un, lai tas mirdzētu, par to jādomā arī valdībai, jo tieši ģimene ir ķieģelītis, kas dara stiprus sabiedrības pamatus.
“No kā gan cita pasaule lai ēd?/No ģimenes. Tā vienīgā, kas ražo,/kad izput fabrikas un valdības, un valstis./Tā vienīgā, kas atdzimšanā dzīvo” — teicis Imants Ziedonis.
