Diviem Skrīveru novada domes deputātiem — Ingunai Kronbergai un Jānim Brokānam — pēc teju gadu ilgas sadarbības meklēšanas ar vietējo pašvaldību pacietības mērs bija pilns, un viņi dzirdīgas ausis meklēja ārpus domes. Par to, kas notiek Skrīveros, viņi pavēstīja “Staburagam”.
Ko es te daru?
Inguna Kronberga nu jau ir bijusī Skrīveru novada domes deputāte, jo nolikusi mandātu. Jānis Brokāns gan sparīgi turoties pretī un nolēmis vēl kādu laiku cīnīties.
Kronbergas kundzei sāp sirds par to, kas Skrīveros notiek. Pirms piekritusi savas kandidatūras iekļaušanai sarakstā “Mēs Skrīveriem”, vēlējusies, lai tie plaukst un zeļ, jo novads mazs, tādēļ problēmas varētu risināt ātri, bez ilgas saskaņošanas. Diemžēl laikā, kad viņa bija deputāte, viss noticis pretēji.
— Tā ir cīņa ar vējdzirnavām, pretējo viedokli neņem vērā, — saka Inguna Kronberga. — Deputātu pamatgrupējums, kurā pārsvarā ir iestāžu vadītāji, veido vairākumu, un kā tas nobalso, tā būs. Viņiem interesē savas iestādes darbība, bet neredz novada problēmas kopumā.
Esmu no tā paša priekšvēlēšanu saraksta, no kura vairākums deputātu, un manas domas saskanēja ar priekšvēlēšanu programmu, kura ietvēra sociālo, kultūras, izglītības un citu jautājumu risināšanu, lai sakārtotu vidi Skrīveros. Diemžēl teorija ar praksi nesaskan. Un, ja nav iespējams iet kopsolī ar pārējiem, vienmēr esot pretrunā, rodas jautājums — ko es te daru?
Apsola un aizmirst
Problēmu saasinājums sākās ar 2011. gada budžeta veidošanu. To atklātībā nodeva novēloti, turklāt tas bija pamatīgi “apcirpts” un der nevis izdzīvošanai, bet knapai elpošanai. Tas ir par 130 tūkstošiem latu mazāks kā 2010. gadā, skar saimniecisko vajadzību samazināšanu, bet nenozīmē taupīšanu. Nav vairs naudas mazvērtīgā inventāra iegādei, remontiem. Arī ielu apgaismojums vakaros netiek ieslēgts. Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors par savu naudu ierīkojis kontrolskaitītājus, naudas neesot pat grīdas vaskam.
Pirms šāda budžeta pieņemšanas bija sasaukta darba grupa, kuras sastāvā bijusi arī Ingunas kundze. Iesniegti arī dažu deputātu prātīgi priekšlikumi budžeta samazināšanai, bet to izskatīšanai vairs nebija laika, tādēļ nolemts to pieņemt šādu, nepraktisku, ar domu — vēlāk katru jomu izskatīt atsevišķi, bez steigas. Pēc budžeta pieņemšanas par šādu darba grupu neviens nelicies ne zinis, kur nu vēl par naudas sadalījuma pārskatīšanu.
Viens par diviem
Bet, iedziļinoties iestāžu saimnieciskajā darbībā, arvien vairāk “īlenu sākuši līst laukā no maisa”. Piemēram, skolas ēdnīcā saimniekojošā firma “Danis Pluss” no 2008. gada augusta nemaksāja ne santīma par telpu īri, patērēto ūdeni un elektrību, ko var nosaukt par pašvaldības mantas izsaimniekošanu. Arī konkurss ēdnīcas apsaimniekotājiem nav rīkots, un lēmums pieņemts vienpersoniski. Izvirzot šo jautājumu domes sēdē, panākta līguma pārslēgšana, nosakot īres maksu 120 latu mēnesī. Arī skolas kopgalda ēdienkarte, kura pievienota līgumam, ir “baltiem diegiem šūta” un nepaskaidro, ko nozīmē, piemēram, zupa, salāti, norādot tikai cenu par porciju, nevis to sastāvu un svaru. Ko bērns par šo naudu saņems pretī, tas nav zināms.
Skolā savāda ir arī strādājošo nodarbināšana. Direktora vietnieks saimnieciskajā darbā strādā šajā amatā pilnu slodzi un vienlaikus ir arī skolas autobusa vadītājs. Brokāna kungs, jautājot skolas direktoram, vai viens cilvēks spēj tikt galā ar abiem šiem darbiem, saņēmis apstiprinošu atbildi, tas gan rada šaubas. Prātīgāk bezdarba laikā būtu dot darbu vēl vienam cilvēkam un nelielus ienākumus kādai ģimenei.
“Uzpeld” tūkstoši
Otrs šāds “īlens” ir sociālās aprūpes centrs (SAC). Pēc novadu reformas tas ar visiem parādiem nonāca Skrīveru novada domes pārziņā. Tā nu kredītu maksā dome, lai arī no kopējā iemītnieku skaita pansionātā skrīverieši ir neliela daļa. Iemītniekiem no citām pašvaldībām būtu jāprasa atšķirīga samaksa, diemžēl uzturēšanās maksa nav diferencēta. Runājot par šo jautājumu domes sēdē, SAC direktors Pēteris Jansons atrunājies, ka šī iestāde ir kā krusts novada kaklā un labprāt no tās atbrīvotos, to pārdodot. Pērn novembrī Jansona kungs vērsies domē ar lūgumu piešķirt līdzekļus telpu remontam. Deputāti šo lūgumu neatbalstīja. Trīs mēnešus vēlāk, strādājot pie budžeta samazināšanas, pēkšņi “uzpeldēja” grāmatvedības dokumenti ar patiesajiem SAC ienākumiem un izdevumiem. Tajos redzams, ka ieņēmumi ir 360 tūkstošu un izdevumi — 320 tūkstošu latu. Taisnojoties SAC direktors teicis, ka starpība, 40 tūkstošu, esot pusotra gada laikā iekrātā nauda, paredzēta remontiem. Katrs SAC iemītnieks par uzturēšanos dienā maksā Ls 9,60, un šīs izmaksas līdz pēdējam santīmam uzskaitītas tāmē. Diemžēl neviena sadaļa nenorāda šādu iekrājuma veidošanas pozīciju, bet, sadalot uzkrāto summu iemītniekiem un dienu skaitu, iznāk ieekonomēts 80 santīmu dienā.
Lai saprastu, kas īsti notiek šajā iestādē, Kronbergas kundze piedāvājusi veikt funkcionālo auditu. Tas gan maksātu ap tūkstoš latu, toties parādītu reālo situāciju, iespējas ietaupīt, optimizēt darbu. Deputātu vairākums iebilda pret šāda audita veikšanu. Alternatīvs piedāvājums bijis nodot atklātībā izvērsto bilanci, bet SAC vadība aizvainota atbildējusi — vai vēlaties iejusties grāmatvežu lomā? Šāda informācijas slēpšana arī rada aizdomas, un atbildes vietā ir kliegšana un atteikšanās runāt.
Novads mazs,
automašīnu daudz
Ingunas kundze un citi netiešā opozīcijā esošie domes deputāti pastiprinātu uzmanību pievērsuši arī Skrīveru novada domes autoparkam. Tajā reģistrētas deviņas transporta vienības. Salīdzinājumā Aizkraukles novada domē — sešas. Vēl četras automašīnas Skrīveru novada dome nomā no privātpersonām. Vai maza novada skolas direktoram nepieciešams paš-
valdības transports un citām paš-
valdības iestādēm vajadzīga sava transporta vienība? Arī degvielas patēriņš šīm automašīnām ir nesamērīgi liels, piemēram, jaunai “Škoda Octavia” 8 litri 100 kilometriem, kaut patiesībā tā tērē ne vairāk par 6 litriem. Un cik ekonomiski ir lietot “Suzuki Grand Vitara” ar 15 — 17 litru patēriņu 100 kilometriem?
Vīri gadu
nedzied
Plānojot šīgada budžetu, uzmanības lokā nokļuva arī novada kultūras centrs. Pašdarbības kolektīvu vadītāja Ferija Millera alga ir 400 latu mēnesī, un saskaņā ar līgumu viņš vada kori, jaukto un vīru ansambli. Kultūras centra vadītāja Baiba Dronka teic, ka Millera kunga profesionalitāte ir augstu vērtējama, tāpēc viņam esot jāsaņem atbilstoša alga. Līgums paredz, ka mēģinājumiem jānotiek divas reizes nedēļā. Iedziļinoties mēģinājumu vēsturē, atklāts, ka vīru ansambļa nodarbības nenotiek jau kopš pērnā gada februāra. Pēc saceltā “trokšņa” pavasarī mēģinājumi atsākti. Pēc ilgā pārtraukuma ansamblis pāris mēģinājumos atguvis formu un jau piedalījies vairākos koncertos. Tas liecina par vīru augsto profesionalitāti, bet vai tāpēc Millera kungam jāsaņem alga, strādājot pusi no līgumā noteiktā darba laika un ar vīru
ansambli gadu nenodarbojoties vispār?
Sasauktajā izglītības, kultūras, sporta un tūrisma jautājumu komitejas sēdē, kurā piedalījās novada deputāti un kultūras centra direktore, nolēma izteikt rājienu gan domes izpilddirektoram Aigaram Orupam par viņam padotās darbinieces — Skrīveru kultūras centra direktores — nekontrolēšanu, gan pašai kultūras centra direktorei. Vai tas ir atbilstošs sods par nenopelnītas naudas saņemšanu, pārskatu viltošanu, “papīros” ierakstot, ka nodarbības notiek, un par tām maksājot algu? Inguna Kronberga un Jānis Brokāns uzskata, ka nē, īpaši pēc domes priekšsēdētājas Lisenko kundzes komentāra, ka “tas nav pārkāpums”. Tā vietā, lai piedzītu izšķērdēto naudu, pieņemts lēmums turpmāk uzmanīgāk sekot līdzi nodarbību grafikam.
Neatbilstošs sods, nereaģēšana uz notiekošo kaitina visvairāk — saka deputāts. Rīgas dome par nelikumīgi izmaksātām prēmijām autobusu parka darbiniekiem lika iztērēto naudu atmaksāt un par 30% samazināja grāmatvežu algu. Tā ir konkrēta rīcība. Skrīveros aprobežojas ar norāšanu un brīdināšanu.
Līdz Skrīverus kādam pievienos
Veidojot jauno novada budžetu, neviens šīs nianses neņēma vērā un līdzekļus samazināja mehāniski, “nogriežot” tualetes papīram, krāsām un grīdas vaskam, tā vietā, lai uzmanību pievērstu līdzekļu samazinājumam algām, štata vienību skaitam, transporta līdzekļu un degvielas izmantošanai.
Vai tas ir pareizākais risinājums — nolikt mandātu un aiziet?
— Ja cīnies mēnešiem un neredzi rezultātu, sāc justies kā ienaidnieks. Saprotu, ka savā privātajā biznesā varu izdarīt vairāk, nekā bojājot nervus, cīnoties pret sistēmu, — saka Kronbergas kundze. — Sākumā, kad šīs nekārtības nonāca mūsu redzeslokā, nevēlējāmies par tām skaļi runāt, cerējām, ka tiksim galā saviem spēkiem. Vai pašvaldība nesaprot, ka patiesībā tā pārtiek no iedzīvotāju nodokļos samaksātās naudas un viņu darbs ir palīdzēt, nevis slēpt un izšķērdīgi dzīvot? Lai arī esmu no tā paša saraksta, kurā bija novada domes vadītāja Gunta Lisenko, savējiem esmu kā dadzis acī. Un, ja reiz mani spriedumi ir atšķirīgi, vai ir korekti palikt? Laikam biju naiva, iedomājoties, ka deputāti strādā iedzīvotāju labā. Ja šāda bezatbildība turpināsies, nākotnē iespējama Skrīveru pievienošana kādam citam novadam. Vai tādu risinājumu vēlas iedzīvotāji?
Lai Skrīveru novada domes darbība kļūtu caurspīdīgāka un vadība atsaucīgāka, novada iedzīvotājiem turpmāk vajadzētu vairāk interesēties par domē notiekošo un atcerēties, ka deputāti un pašvaldības iestāžu darbinieki strādā iedzīvotājiem, nevis ir sava privātā biznesa vadītāji.
