Aizvadītā nedēļa cilvēkiem, kuri saistīti ar mežizstrādi, savā zi-
ņā bija pārmaiņu laiks. Īpaši mums, bijušajiem “Latsin” cilvēkiem, kuri tagad ir “Billerudkorsnas Latvia” darbinieki, jo uzņēmums pirms mēneša ir mainījis nosaukumu. Par to, vai uzņēmuma nosaukuma maiņa viesīs pārmaiņas, vēl pāragri spriest, bet, ja tādas būs, cerams, uz labo pusi.
Teju uz visiem grants seguma ceļiem izvietotas transporta kustības ierobežojuma zīmes, kas liedz pārvietoties smagajām automašīnām, un baļķu izvešana no meža praktiski ir liegta. Beidzas arī lapukoku ciršanas posms, jo sākas sulu laiks. Kā ik gadu, mežizstrādē sākusies pauze, kas ilgs apmēram trīs mēnešus. Tā ir katru gadu. Ir gan pašvaldības, kuras dažiem ceļiem ierobežojumus nosaka visu gadu.
Nupat paziņots, ka, lai pievērstu Saeimas deputātu uzmanību gadiem ieilgušajām Latvijas ceļu problēmām un skaidrotu, kā valsts ceļus ietekmējis nepietiekamais finansējums nozarei, “Latvijas ceļu būvētājs” kopā ar deputātiem rīkos braucienus pa Latvijas ceļiem. Tas izklausās nedaudz komiski. Domāju, ka šādā braucienā būtu jādodas premjeram Valdim Dombrovskim un finanšu ministram Andrim Vilkam, kuri ir vieni no galvenajiem pretiniekiem ceļu fonda atjaunošanai. Mums, ikdienā braucot pa Latvijas ceļiem, situācija ir zināma, bet varbūt tiešām tiem, kuri tikpat kā neizbrauc no Rīgas, tas nav skaidrs. Līdzīgi kā, ja neizmanto sabiedrisko transportu, tad arī nezini biļešu cenas. Lai brauc un skatās. Vai tas ko mainīs, maz ticams.
Arī Jaunjelgavā atsākti vērienīgie ielu remontdarbi. Daudzi par to sūdzas, bet remonts ir nepieciešams. Protams, ir luksofori, dažādas ceļa zīmes, citas neērtības, bet ir jāsaprot, ka pēc kāda laika ielas būs salabotas, un rezultātā visi būs ieguvēji.
Aktuāla tēma ir plūdi. Tā kā es dzīvoju netālu no Daugavas, kur plūdi ir bieži, arī man tas ir aktuāli. Tā ir dabas stihija, pret kuru cilvēks ir bezspēcīgs. Un ledus spridzināšana, kā aizvadītajā nedēļā Ogrē, nekādu būtisku rezultātu nedos, nav iespējams uzspridzināt vižņus. Kā daba lems, tā būs, cilvēks te neko nevar ietekmēt. Ir bijuši gadi, kad sniega ir maz, bet plūdi ir lieli, un otrādi — sniega ir daudz, bet plūdu nav. Viss ir atkarīgs ne tikai no sniega kušanas, bet arī no tā, kur un kā sablīvēsies vižņi. Ažiotāža ir sacelta par lielu. Tomēr glābšanas dienestiem jābūt gatavībā.
Izskanējušas ziņas, ka bijušajiem bankas “Parex” īpašniekiem un viņu radiniekiem izmaksāts 12 miljonu latu. Tā ir viena netīra lieta. Es uzskatu, ka tad jau labāk būtu jāglābj “Liepājas metalurgs”, kaut gan vienā un otrā visu regulē īpašnieki miljonāri. Tomēr, ja slēgs “Liepājas metalurgu”, darbu zaudēs ļoti daudz cilvēku, bet vienas bankas slēgšana nez vai būtu tik traģiska, kā to raksturoja. Banku mums netrūkst.
Joprojām turpinās diskusijas par eiro ieviešanu. Neesmu finansists, bet domāju, ka būs gan ieguvēji, gan zaudētāji. Lielākie ieguvēji droši vien būs eksportētāji. Tomēr būtībā nav nozīmes, kādas naudaszīmes ir mūsu makā. Galvenais, lai zaudētāji nebūtu vienkāršie iedzīvotāji. Valdība sola, ka nekas nemainīsies, tomēr pārsteidz tas, ka tā pieņem lēmumu, neieklausoties, ko saka tauta. Tagad tiek deklarēts, ka esam izpildījuši Māstrihtas kritērijus un, ja tagad neiestāsimies eirozonā, tad būs par vēlu. Kāpēc? Manuprāt, tās ir muļķības. Ja reiz varam iestāties tagad, tad varēsim iestāties arī pēc gada vai diviem. Kritēriji arī tad būs izpildīti.
Ziņo par putnu gripas epidēmiju Ķīnā. Iespējams, kādā no milzīgās Ķīnas provincēm tā ir uzliesmojusi, bet vai tā apdraud pasauli, maz ticams. Ir runāts par cūku mēri un citām slimībām, kuras plosās, bet patiesībā tas ir izdevīgi kādām ieinteresētām grupām. Par cūku mēri liela ažiotāža bija astoņdesmitajos gados, kad pat automašīnām uz ceļiem bija jāizbrauc caur speciāli aprīkotām dezinfekcijas bedrēm. Dīvainākais ir tas, ka parasti cūku mēris nāk no Krievijas vai Baltkrievijas, bet tieši šīs valstis noslēdz robežas un neļauj ievest gaļu. Tā ir lielā politika, un no tā kāds gūst ekonomisku labumu, bet cilvēki ir zaudētāji.
Vēl viena problēma, kas “sacēlusi kājās” teju visu pasauli, ir Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas konflikts. Ziemeļkoreja ir viena no retajām valstīm, kurā joprojām valda komunistiskais režīms, kas krasi atšķiras no Krievijas un Ķīnas komunisma izpratnes. Par Krieviju varu teikt, jo pats tur esmu bijis, bet Ķīnā jau ilgāku laiku dzīvo mana meita. Ziemeļkoreja ir radikālāka, tomēr uz šo problēmu jāpaskatās arī no cita aspekta — vai viņi būtu tik agresīvi, ja viņus neprovocētu amerikāņi, kuri blakusvalstī veido militārās bāzes, izvieto raķetes, rīko militārās mācības? Tā ir lielā politika, ko mums līdz galam nesaprast.
Neskatoties uz visām problēmām Latvijā un pasaulē, izdodas arī atpūsties. Esmu kaislīgs mednieks. Ziemā labprāt dodos paslēpot. Prieks, ka beidzot tuvojas pavasaris. Sieva ir aizrautīga puķu audzētāja. Mans vaļasprieks ir koku audzēšana, esmu izveidojis pat savu dendroloģisko parku, kurā aug apmēram 200 sugu koki. Jau šajā nedēļā to apstaigāju un novērtēju, kādi darbi tuvākajā laikā jāpadara.
