Lai protestētu pret valdības sagatavoto nākamā gada budžetu, arodbiedrības otrdien, 1. decembrī, pie Ministru kabineta rīkos piketu, kurā, kā oficiāli ziņots, piedalīsies tūkstoš cilvēku.
Šajā pašā dienā protesta gājienu uz Ministru kabineta līdz Saeimai pret finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai un zinātnei rīkos arī divi tūkstoši augstskolu studentu. Taču pēc sabiedrības reakcijas var spriest, ka piketā piedalīsies daudz vairāk cilvēku. Tautai nākamā gada valsts budžeta projekts ir pēdējais piliens pacietības kausā. Valdība, veidojot budžetu samazināja izdevumus par 500 miljoniem latu, tomēr pēc starptautisko aizdevēju iebildumiem dažu dienu laikā budžets “saspiests” vēl par 57 miljoniem latu, galvenokārt palielinot nodokļus. Sociālie partneri asi kritizē piedāvāto budžeta projektu, pārmetot viņu neuzklausīšanu, uzņēmējdarbības bremzēšanu, un pat pauž viedokli, ka piedāvātais budžets uzskatāms par antisociālu, jo būtiski palielinās nodokļu slogu strādājošajiem.
Krīze un valdības piedāvātie risinājumi skāruši visus. Vai ikvienā ģimenē ienākumi samazinājušies, taču valdība turpina paaugstināt ienākuma, kapitāla pieauguma, dabasgāzes un citus nodokļus, kā arī izdomā jaunus. Ja reiz tā tik naska uz nodokļu noteikšanu, tad kāpēc necenšas piemērot progresīvo nodokli? Līdz ar jauno nodokļu ieviešanu tādas lietas kā izglītība, veselības aprūpe var kļūt par luksuspakalpojumu, ekstru, kas sasniedzama tikai sabiedrības “krējumam”.
Cerams, ka piketētāji saglabās veselo saprātu un neatkārtosies 13. janvāra notikumi — grautiņi, vandalisms, dedzināšana un zagšana. Ar varmācību un vardarbību atrisināt nevar neko, demolēšana nevienu no nodokļiem nepasargās. Ja piketa laikā sāktos masu nekārtības, tās novērstu speciālo kaujas vienību vīri, taču cik ilgi tautas prasības var apspiest ar fizisku spēku? Sabiedrības slīgšanu nabadzībā, bezdarbu, vispārēju tautas neapmierinātību un neuzticību valdībai radījusi krīze un politiķu nemākulīgā, savtīgā saimniekošana “treknajos gados”. Valstī nav stabilitātes, nav drošības un nav nākotnes vīzijas par to, kā būs tālāk. Spriedze sabiedrībā pieaug, un katrs vadzis agrāk vai vēlāk lūzt.
