Dace
no Klintaines pagasta
— Domāju, ka valsts līmenī ir padomāts par to, lai bērni justos droši, un arī mācību iestādēs daudz izdarīts, lai tā būtu. Realitātē gan ne visi bērni jūtas labi un droši. Daudzi cieš pašu ģimenēs un nereti arī ārpus tās, jo tāda diemžēl ir mūsu sabiedrība. Šajā pandēmijas laikā viņi jūtas tāpat kā visi — ne īpaši labi. Tomēr, ja pieaugušajiem dažādas krīzes ir vairāk saprotamas un lielākoties viņi prot tikt tām pāri, tad bērnu vēl nenobiedušajai psihei tas ir liels trieciens.
Irita,
pļaviņiete
— Ļoti dažādi, un tas atkarīgs no ģimenes, cik tā daudz iesaistās dažādās norisēs, atbalsta un pievērš uzmanību saviem bērniem. Tas viss arī atspoguļojas bērnos ārpus mājas — cik viņi draudzīgi, iejūtīgi, prot otram palīdzēt. Kam tas ir dots pašam, prot to dot arī citiem. Protams, ir labi, ka valsts iesaistās bērnu un ģimeņu atbalstā, bet maksimumu tāpat dod vecāki.
Ineta
Vietalvā
— Domāju, ka viss kārtībā. Daudz kas atkarīgs no tā, kādi cilvēki apkārt, un priecājos, ka mums labi. Nedrošāk šķita, kad bērns sāka iet skolā, īpaši par nokļūšanu uz to, bet iesaistījās skolotāji, un viss ir kārtībā. Arī bērni lieliski tiek ar visu galā. Pandēmija neko daudz mūs nav ietekmējusi, jo dzīvojam laukos, un bērniem ir daudz iespēju pavadīt laiku svaigā gaisā, nav jāsēž pie datoriem. Izmantojam iespēju doties arī uz dabas takām.
