Vai pavasara vēsajos ūdeņos ir vajadzīga iebarošana, ja tāpat ir zināms, ka zivis pulcējas dažādu upes aizdambējumu mierīgākajās vietās? Atliek vien piemeklēt pareizo barību, lai cope notiktu. Pašos pamatos viss ir pareizi. Zivīm, pavasara palos migrējot uz nārsta vietām, iznāk mierīgākos ūdeņos apstāties, lai nedaudz atvilktu elpu, un šīs vietas, protams, labi pazīst arī makšķernieks. Loģiski domājot, kāda te iebarošana, ja zvīņnešu daudzums jau tā ir kā siļķes mucā.
Visu laiku
neēd
Droši vien esat ievērojuši, ka bieži labi zināmā vietā, kur makšķernieki stāv viens pie otra staltā ierindā un zivis visbiežāk kožas itin labi, nereti gadās situācijas, ka pēkšņi cope pārtrūkst. Visi ir nelielā izmisumā. Kā tad tā? Vakar vēl ņēma, tikko pirms stundas arī, bet pēkšņi klusums. Ļoti daudziem uzreiz ir atbilde gatava, ka šodien nav vairs ēstgribas vai arī bariņš ir aizpeldējis projām. Patiesībā zivis turpat vien ir, tikai viņu bioloģiskais pulkstenis neļauj visu laiku ēst un ēst.
Te varam savilkt paralēles ar cilvēku. Ir taču tā bijis, ka pēkšņi no rīta jūtam, ka nav kaut kas kārtībā ar mūsu organismu. Apetītes nav, kaut kāds garastāvokļa panīkums, labāk visu dienu gulēt. Te pēkšņi drauga zvans, kas vēstī — nāc ciemos, mums te maziņš pikniks būs ar svaigi sālītu lasīti, uz restēm apceptiem nēģiem un kūpinātiem zušiem. Varu derēt, ka pēc šāda ierosinājuma katram cilvēkam aizmirsīsies visa tā rīta “neapetīte”.
Tieši tāpat ir arī zivīm. Ne velti ir teiciens: neiebarosi — nenoķersi. Zivīm ir jārada apetīti stimulējošs faktors, un to var izdarīt tikai ar attiecīgu iebarojamo ēsmu un smaržām. Aukstā ūdenī nelietojam spēcīgus un izteikti saldus aromātus. Vislabāk, ja pie barības piejaucam ķiploku, koriandru, vanilīnu vai anīsu. Viss kopā arī nederēs! Ķiploks vairāk noderēs karpu un vimbu copei, anīss, neapšaubāmi, breksim, bet koriandrs un vanilīns raudām. Vēl derētu neaizmirst par rūgto melasi, kas iebarojamajai barībai piešķir ļoti īpatnēju smaržu, bet par ko daudzi makšķernieki nez kāpēc piemirst. Vai tas ir saistīts ar nezināšanu par lietojumu, nezinu, bet mēs, sporta makšķernieki, bez melases praktiski neiztiekam nekad. Starp citu, melasi pielikt par daudz ir diezgan grūti, tas gan, protams, ja domājam par saprātīgu rīcību. Es, piemēram, uz trim kilogramiem iebarojamās barības ūdenī, kas domāts barības samitrināšanai, iejaucu ap 150 gramiem melases. Taču te var itin droši eksperimentēt — jo siltāks laiks, jo melasi ņemam saldāku.
Šajā gadalaikā nebūt nav jāpērk spēcīgās un arī dārgās barības, jo to efekts ir tikai siltā laikā, kad ūdens temperatūra pakāpjas vismaz 12 grādu virs nulles.
Dārgākais nebūs
labākais
Šoreiz teiktais būs domāts zivju iebarojamajai barībai, jo visbiežāk pie mums valda uzskats — jo dārgāka barība, jo kvalitatīvāka un zivi izaicinošāka. Praksē gan bieži vien pierādās pretējais. Būtībā daudz kas ir atkarīgs no iebarojamās barības satura un arī ūdenskrātuves, kur paredzēta makšķerēšana.
Agrākos gados copmaņi mājās vārīja dažādas putras, jo copes lietu veikalos gatavās barības vienkārši nebija. Arī mūsdienās šis iebarošanas veids nemaz nav tik nepopulārs. Tomēr mazpamazām visi makšķernieki pāriet uz jau gatavām barībām, jo, salīdzinot ar putrām, tās tomēr ir daudz efektīvākas. Efektivitāti nodrošina smarža, garša un pareiza iebarojamās barības sagatavošana.
Iebarošanas
pamatābece
Ir zināms, ka pavasarī visām baltajām zivīm (brekšiem, vimbām, raudām) labākā ēsma tomēr ir saistībā ar gaļu. Tātad sliekas, baltie mušu kāpuri, mizgrauži, naktstārpi. Vimbām ļoti labi garšo krevetes. Liela delikatese ir rožvaboļu kāpuri, ko makšķernieku valodā sauc par “kapariņiem”. Ir brīži, kad šīs zivis neko citu nevēlas kā tikai šo mazo, brūno tārpiņu, kas mājo zemē un vietās, kur aug vībotnes. Taču diemžēl ne visur tie ir atrodami un to populācija ir nevienmērīga. Internetā var atrast vīrus, īpaši no Jelgavas vai Dobeles puses, kas šos tārpus tirgo, jo ir atklājuši mikroplantāciju vietas, kas, neapšaubāmi, tiek turētas noslēpumā.
Iemaisot pavasara vēsajā ūdenī barību, būtu jāņem vērā, ka saldas un stipras barības te nederēs. Ar vārdu “stipras” es domāju tādu efektu, ka pasmaržojot tā vien gribas degunu atraut nost. Varu ieteikt pāris jau izmēģinātu recepšu upei vai ezeram, kur parasti ķer karpas. Upei noderēs barības, kas domātas breksim, raudai vai vimbai. Patiesībā jebkuru no šīm barībām var lietot kā vienīgo, jo baltā zivs nāk uz visām. Nav tā, ka iebarosi ar brekšu barību un tad ne rauda, ne vimba tai klāt nenāks. Barībā iekšā noteikti jābūt saulespuķu spraukumiem, kaņepēm, koriandram un kaut kam no slieku atraktoriem. Var likt klāt arī motiļa atraktoru, un nekas nepareizs nebūs.
