“Viltot var jebko, tāpat kā seifu vienmēr kāds vēlēsies un arī pratīs atmūķēt, bet jāuzmanās pašiem, jābūt vērīgiem. Eiro banknotes ir ne tikai jāapskata, bet arī jāaptausta un jāpagroza pret gaismu,” Aizkrauklē notikušajā seminārā par eiro banknotēm, monētām un jaunas naudas ieviešanas procesu uzsvēra Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš.
Paraugi internetā
Semināru rīkoja Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, un tajā piedalījās ap 50 interesentu. Šādi semināri notiek visā Latvijā, tomēr Latvijas Banka nevar tos noorganizēt katram veikalam un iedzīvotājam, arī daudzās naudas drošības pazīmes pēc seminārā stāstītā nemaz nav tik viegli uzreiz atcerēties. Tāpēc tiem, kuri grib būt droši viltojumu pazīšanā, mājasdarbs ir jāveic pašiem, lasot bukletus un mājaslapu www.banka.lv, apskatot naudas paraugus interneta vietnē www.jaunas-euro-banknotes.eu. Bet tie, kuriem nav interneta, drīzumā par eiro drošības pazīmēm varēs uzzināt Latvijas Bankas rīkotajā kampaņā televīzijā. Kā liecina veiktā aptauja, ap 60% iedzīvotāju nekad nav turējuši rokās eiro banknotes un monētas, tādēļ informācija par eiro viņiem ir īpaši svarīga.
Makos ietilps
No 1. janvāra ikviens eiro banknotes varēs izņemt bankomātos un izpētīt, kādas tās ir. Pavisam būs septiņu nominālvērtību eiro banknotes: 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro, un uz tām būs redzamas dažādu Eiropas vēstures periodu arhitektūras stilu celtnes. Visās Eiropas Savienības valstīs banknotes ir vienādas. Tās, tāpat kā latus, izgatavo no speciāla kokvilnas papīra, kas ir daudz izturīgāks nekā parasts papīrs.
Tomēr bankomātos varēs izņemt tikai mazāko nominālu banknotes — no 5 līdz 50 eiro. Ja vēlēsieties 100 eiro, bankomāti tos lielākoties izdos 20 eiro banknotēs. Kāpēc nevarēs izņemt lielo nominālu banknotes? “Vai jūs bieži staigājat ar 200 un 500 latu banknotēm makā? Līdzīgi būs arī ar eiro, lielo nominālu banknotes varēs izņemt bankās,” saka Andris Tauriņš. “Liela daļa cilvēku izmanto bezskaidras naudas norēķinus, bet, ja darījumos būs vēlme lietot liela nomināla skaidru naudu, būs jāvēršas bankā.”
Seminārā jauno naudu varēja apskatīt. Piecu eiro banknote ir mazāka par mūsu pieclatnieku, 10 eiro banknote — nedaudz lielāka, taču, jo lielāks nomināls, jo lielāka arī banknote, vislielākā ir 500 eiro banknote. Visas Latvijas latu banknotes ir vienāda izmēra. Vai jaunā nauda ietilps mūsu makos? Andris Tauriņš atkal jautā — vai daudz būs cilvēku, kuri makā nēsās 500 eiro? Tomēr viņš nodemonstrē, ka lielās banknotes vīriešu naudasmakā ietilpst, un arī sievietēm bieži vien ir lieli maki, kuros viņas naudu ieliek nesalocītu.
Banknošu nomināli īpaši ir jāiegaumē pārdevējām — viltotāji vai jokdari viņas var piemānīt. Piemēram, Vācijā pārdevējas, turklāt ne viena vien, ir pieņēmušas 300 un 600 eiro banknotes ar puskailu meiteņu attēliem, bet pēc tam aptvērušas, ka tādu nominālu nemaz nav. Šīs banknotes esot bijušas domātas izklaides pasākumiem.
No svešiem pirkt
nedrīkst
Policija jau tagad brīdina nepirkt eiro uz ielas no nepazīstamiem cilvēkiem. Divas pensionāres Rīgā šopavasar par 50 latiem nopirkušas 200 viltotu eiro, un tādi gadījumi varētu būt vēl. Andris Tauriņš parāda viltotu naudu — daža banknote ir tik perfekta, ka pārdevēja veikalā to no īstās tik vienkārši uzreiz neatšķirtu. “Šis simtnieks ir Lietuvas pilsētas Kauņas iedzīvotāju meistardarbs,” viņš stāsta. “Lietuvas un Vācijas policija viltotājus tomēr “izskaitļoja”, un tagad viņi ir “valsts aizgādnībā”. Bet šis 200 eiro banknotes viltojums ir vislabākais, kādu esmu redzējis — pēc izskata, krāsas to no īstās atšķirt nevar, hologrāfiskie attēli ir labi iestrādāti, arī ūdenszīme ir gana laba, caurskata zīme — ideāla, ultravioletajā gaismā nekādu atšķirību neieraudzīsim. Kā tad viltojumu noteikt? Atcerēsimies, ka banka māca ne tikai apskatīt, bet arī pagrozīt un pataustīt. Ja šo banknoti gaismā pagrozām, cipars “200” nemirgo, bet, ja ar nagu novelkam gar šo līniju, nav skrapstoņas, kā tas ir īstajai naudai. Nevaru sataustīt reljefa zīmes, banknote ir gluda. Viltotās banknotes parasti ir gludas, bet īstā nauda — reljefaina. Viltoto naudu lielākoties ierauga pārdevēji degvielas uzpildes stacijās un naudas maiņas punktos. Tomēr ir tikai daži tik labi eksemplāri, parasti viltojumi ir viduvējas vai sliktas kvalitātes.”
Šķiedra trijās krāsās
Naudas viltotāji sacenšas ar Eiropas Centrālo banku, tomēr to nevar pārspēt. Eiropas Centrālā banka visus drošības elementus pat neatklāj, ir tādi, kas zināmi vien tās pārstāvjiem. Viltotāju mērķis ir naudu izgatavot pēc iespējas lētāk, taču iekārtas visu drošības elementu iestrādei maksā dārgi, un viņi to nevar atļauties. Turklāt viens viltotājs nav tik talantīgs, lai izdomātu, kā viltot visus drošības elementus. Dažkārt viltotāji izmanto augstspiedes tehniku, lai banknotes pavairotu, pēc tam ar printeri uzdrukā numurus. Šādus viltojumus ir pavisam vienkārši atšķirt.
Bankās ir skeneri naudas pārbaudei, tādus var iegādāties arī veikali. “Es kādā no Eiropas valstīm par niecīgu pirkumu maksāju ar 20 eiro banknoti, un pārdevēja vispirms to noskenēja,” stāsta bankas pārstāvis.
Pašlaik Eiropā apgrozībā ir divu paraugu piecu eiro naudaszīmes: vecā un jaunā.
Jaunajai ir iestrādāta īpaša drošības pazīme — katra šķiedra ir trijās krāsās, kuras var redzēt ultravioletajā apgaismojumā. Līdzšinējai naudai šķiedra ir tikai vienā krāsā. Latvijai piegādās tikai jaunā parauga piecu eiro banknotes. Plānots, ka nākamā gada otrajā pusē Eiropas Centrālā banka laidīs klajā arī jauno 10 eiro banknoti, kurai arī šķiedra būs trijās krāsās. Naudas izdošana ar jaunām pretviltošanas pazīmēm krāpniekiem atkal liks lauzīt galvu.
Pilnīgi jaunu naudu bankomātos neliek, jo tā salīp. Paredzams, ka jaunās sērijas piecu eiro naudaszīmes bankomātos varēs ievietot jaunas, jo to reljefs pasargās no salipšanas.
Pasaulē mēnesī atklāj ap 50 tūkstošiem viltotu eiro banknošu, bet Latvijā kopš 2002. gada ir atklāts 920 viltotu banknošu. “Eirozonā ir 330 miljonu naudas lietotāju, un, izdalot šo skaitli ar 50 tūkstošiem, iegūsim diezgan niecīgu viltotās naudas skaitu,” mierina bankas pārstāvis. “Diez vai krāpnieki no 1. janvāra brauks uz Latviju laist apgrozībā viltotu naudu. Kā liecina Igaunijas pieredze, krāpšanas gadījumu skaits nebija tik liels, kā gaidīts. Skandināvijas un Baltijas valstis “cīnās” par vienu no pēdējām vietām naudas viltojumu ziņā.”
Līdzi var nēsāt mazu magnētiņu
Pasaulē cenšas viltot eiro banknotes, bet Latvijā līdz šim viltoja lielākoties monētas. No 1. janvāra lietosim 1, 2, 5, 10, 20, 50 centu un viena un divu eiro monētas. “Melnās” monētas — 1, 2 un 5 centu — ir gatavotas no dzelzs, pārklātas ar vara kārtiņu, un tās labi pievelk magnēts. Tik maza nomināla monētas nevilto.
10, 20 un 50 centu monētas ir veidotas no materiālu sakausējuma, ko dēvē par “ziemeļu zeltu”. Tās gan spīd kā zelts, tomēr no zelta tajās nav ne miņas. Šīs monētas magnēts nepievelk. 10 un 20 centu nevilto, bet 50 centu — gan, tāpat kā viena un divu eiro monētas. Viena un divu eiro monētām ir iestrādāta magnētiskā josla, un šīs monētas magnēts pievelk. Bankas pārstāvis iesaka ar maza magnētiņa palīdzību pārbaudīt monētu īstumu.
Uz monētām —
Eiropas Savienība
Monētas cipara pusē ir attēlota Eiropas Savienība, simbolizējot ES vienotību. Tomēr uz daļas monētu ir attēlota tikai Eiropa. Derīgas ir abu veidu monētas: kad eiro sāka ražot, uz monētām atspoguļoja tikai Eiropu, bet pēc tam nolēma, ka tur jābūt Eiropas Savienības attēlam.
Divreiz gadā katra valsts var izlaist arī jubilejas divu eiro monētas, bet trešā jubilejas monēta visām valstīm var būt kopīga, veltīta kādam lielam notikumam.
Kā mēs varēsim pazīt citu valstu jubilejas monētas? Andris Tauriņš skaidro — ir maza varbūtība, ka Grieķijas vai Vācijas jubilejas monētas nonāktu Latvijā, tāpat kā mūsu jubilejas monētas citās valstīs. Iemesls ir vienkāršs: tās izdod nelielā skaitā, turklāt kolekcionāri un citi iedzīvotāji tās cenšas paturēt — Latvijā retais norēķinās ar “stārķi” vai “skudru”. Pašlaik Latvijas Bankā vēl var iegādāties latu jubilejas monētas, bet ne visu komplektu. Latvijas Bankas mājaslapā ir Eiropas Centrālās bankas interneta adrese, kurā var apskatīt visu eirozonas valstu monētas.
Uz divu eiro monētas malas būs uzraksts “Dievs, svētī Latviju!”. Citas valstis, kurām nav pārāk bagāta izdoma, tajā iegravē ciparus vai zvaigznītes. Uz citu monētu malām uzraksta nebūs, bet būs dažādi rievojumi.
Uz divu latu malas ir uzraksts “Latvijas banka”. “Reiz saņēmu pārmetumu, ka puse divlatnieku ir viltoti, jo daļai monētu šis uzraksts ir kājām gaisā. Tomēr tas nav viltojums — vienkārši ražošanas procesā monētu sagataves krīt dažādi.”
Jāziņo policijai
Ko darīt pārdevējiem, konstatējot viltotu naudu? Saskaņā ar ieteikumu ar klientu strīdēties nevajag, bet ir jāizsauc apsargs vai policija, jācenšas klientu aizkavēt. “Ja klients grib bēgt, pārdevēja uzdevums nav viņu “sašņorēt”, tāpat ar varu nebūs iespējams paturēt viltoto banknoti, ja klients to prasa atpakaļ,” saka bankas pārstāvis.
Tomēr pārdevējs var censties iegaumēt klienta izskatu, viņu vēlāk varēs pazīt videonovērošanas ierakstos. Ja klientam ir auto, var pierakstīt tā reģistrācijas numuru, marku un modeli.
Ja pārdevējs dienas beigās konstatē viltotu naudu, arī tad ir jāziņo policijai, un tā ir jānodod bankai. Tomēr viltoto naudu pret īstu nekur nemainīs — pretējā gadījumā bankās katru dienu būtu viltotās naudas mijēju rinda. ◆
