Valērija Noreika, koknesiete
— Izklaides ziņā mainījies vien tas, ka vairāk laika pavadām tikai ģimenes lokā, mājās, dārzā, šūpolēs. To, ka man pa dienu un vakaros vairāk jāpievēršas darbam, bērni arī jau sapratuši un pagaidām ir ļoti pacietīgi. Vairāk rosāmies virtuvē visi kopā, gatavojam čabatas maizi, medus kūkas deviņās kārtās, kēksus un citus gardumus.
Mārtiņš Lielups Aizkrauklē
— Visas manas aktivitātes ir pielāgotas valstī esošajiem ierobežojumiem. Tā kā sporta zāles ir slēgtas, ar draugiem ejam trenēties svaigā gaisā. Ņemam līdzi savu inventāru, spēlējam basketbolu. Ārā ievērojam distanci viens no otra. Ikdiena nav mainījusies, tā vietā, lai ietu uz zāli, treniņi notiek svaigā gaisā. Tagad ir vairāk laika grāmatu lasīšanai. Prātā ir nospiedošā sajūta, ka it kā nav, kur iet vai ko darīt. Bet tā nav! Biežāk zvanu radiem, kas ir ārzemēs, braucu ar velosipēdu. Skrējiens ir apstājies, ir laiks apsēsties un padomāt.
Signe Muceniece no Aizkraukles pagasta
— Strādāju no mājām, daudzas stundas darbdienā paiet, veltot tam laiku. Pārējā laikā braucam ar velosipēdiem, ejam pastaigās. Aizvakar bijām Vietalvas lauku sētā “Siljāņi” pie zvēriņiem. Vienā stundā ielaiž vienu ģimeni, iepriekš nepieciešams pieteikties. ◆
