Eiropas Savienībā hektārmaksājumus var saņemt tikai par graudaugiem, eļļas augiem un proteīnaugiem, arī liniem.
Eiropas Savienībā hektārmaksājumus var saņemt tikai par graudaugiem, eļļas augiem un proteīnaugiem, arī liniem. Tātad hektārmaksājumi pienākas arī par rapsi, ripsi, linsēklām, liniem un kaņepēm, arī par zālājiem skābbarībai. No laukaugiem hektārmaksājumus neparedz par kartupeļiem, cukurbietēm, ilggadīgajiem zālājiem, skābbarības platībām.
Hektārmaksājumus visām laukaugu kultūrām visā ES no nākamā gada aprēķinās vienādi: reizinot fiksēto summu 63 €/t ar graudaugu vidējo ražu. Jo augstāka ražība, jo piemaksas lielākas.
Atbalstu nosaka atkarībā no references (nosacītās vidējās) ražas. Laukaugu hektārmaksājumu aprēķināšanai Latvija ierosināja noteikt graudaugu vidējo ražu 3 tonnas no hektāra. Tā gan ir augstāka nekā vidējā 2001. gadā (2,2 t/ha), jo rēķināta specializētajās graudkopības saimniecībās. Tieši uz tādu Latvijas graudkopības nākotni orientējas mūsu sarunu partneri.
Tātad Latvija prasa šādus hektārmaksājumus: 63 eiro x 3 =
189 eiro/ha.
EK izvēlējusies trīs vidējos gadus no 5 gadu posma no 1995. līdz 1999. gadam un prasīto 3 t/ha vietā iedalījusi 2,03 t/ha. Šajā variantā hektārmaksājums būtu 126 eiro
(Ls 77) par hektāru. Tā kā iestāšanās gadā paredzēti 25% no ES līmeņa, zemnieks varētu saņemt 18 latu — par 3 latiem vairāk nekā šogad maksā no valsts budžeta subsīdijām.
Tāds atbalsta lielums iespējams tikai EK atvēlētajai laukaugu platībai — 484,7 tūkstošiem hektāru, bet tas ir uz pusi mazāk nekā laukaugus audzējam patlaban.
Ja šo summu sadalītu visiem laukaugu platību lietotājiem, kā to piedāvā EK, tad no “nacionālās aploksnes” 2004. gadā katram iznāktu vien 10 latu par hektāru — mazāk nekā ražotāji saņem pašlaik. Un 0,3 ha tiktu 3 lati.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns ierosinājis domāt par iespēju apvienot esošo nacionālo subsīdiju sistēmu ar ES hektārmaksājumiem, tad lauksaimniecībā izmantojamā zeme iegūtu vairāk atbalsta.
