(1. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 8. maija numurā.)
Turpinām jūs iepazīstināt ar pagājušā gadsimta publikācijām par notikumiem Vietalvas pagastā.
Iveta Skaba
1930. — 1939.
1930. gadā “Valdības Vēstnesis” turpina ziņot gan par saimniecībām, kurās konstatēta mājlopu sērga, par zemes piešķiršanu īpašumā, lēmumus strīdu gadījumā, par ūtrupēm, mantojuma tiesību apstiprināšanu. Savukārt “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesī” atrodamas publikācijas par pazaudētajiem dokumentiem, meklēšanā izsludinātajām
personām, tiesu procesiem un dažāda rakstura noziegumiem. 30. gados “Ķemeru Ziņās” regulāri tiek publicēts “Ķemeru peldiestādē ieradušos peldviesu saraksts”, un starp atpūtniekiem allaž ir arī kāds vietalvietis.
Citātos rakstības stils nav mainīts.
“Latvijas Kareivis” 3. jūlija numurā ziņā “Biedrības jubileja” raksta: “Vietalvas labdarības biedrība 6. jūlijā svinēs 60 gadu jubileju. Pie biedrības nodibinājās plašs dziedātāju koris, kurš piedalījās visos dziesmu svētkos. 2. Vispārējos dziesmu svētkos Vietalvas koris guvis pirmo godalgu.”
“Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” (23.09.1930., Nr. 428) rakstā “Kā saimniekojuši Madonas apriņķa pagasti” kārtējo reizi norāda uz iztrūkumu pagasta kasē, trūkst vairāk nekā 7000 latu.
1930. gadā notiek gatavošanās kārtējiem lielajiem Dziesmu svētkiem, un novembrī kori pulcējas uz pirmo kopmēģinājumu. Vietalvas koris tiek uzslavēts: “Ievērojot sliktos laika un ceļa apstākļus, nav kori ieradušies pilnā sastāvā, bet tomēr kopskaits liecina par dziesmu gara milestibu. Sevišķi to apliecināja slavenais Vietalvas koris, braukdams tik tālu ceļu. Sergejs Dūks no vietalviešu ierašanās ir saviļņots un izsaucas: ‘‘Ja, vietalvieši! Jūsu koris ir slavenākais lauku koru vidū!” Vietalvieši tiešām, ir slaveni kā dziedātāji, jo viņu koris ņēmis vairākas godalgas dziesmu svētkos; to starpā ari pirmās. Vietalvieši gan ieradās uz mēģinājuma beigām auto klizmas dēļ, bet uz viņiem var uzticēties kā uz tiem, kuriem par diriģentu ir brīvmākslinieks K. Gailītis.” (“Jēkabpils Vēstnesis”, 21.11.1930., Nr. 47.)
To, ka vēsture atkārtojas, gribas teikt, izlasot virsrakstu “Taupības nolūkos pārkārtots skolu tīkls”. Tas skar arī Vietalvu: “Uz skolas valdes ierosinājumu Madonas apr. valde 26. jūnija sēdē atzinusi, ka apriņķa un pagastu pašvaldību budžetu grūtības prasa samazināt izdevumus, un ka tas dažās pašvaldībās iespējams mazā skolēnu skaitā dēļ. (..) Odzienas pagastā Odzienas 1. pak. pamatskolas 3. nodaļu pārcelt uz Odzienas-Vietalvas apvienoto pamatskolu un aizrādīt abiem minētiem pagastiem nākotnē censties apvienot visas skolas vienā pilnā pamatskolā, kas šiem pagastiem ir visizdevīgāk.” (“Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis”, 17.07.1931., Nr. 501.)
Sava vieta laikrakstos bija atvēlēta arī humoram. Tā “Jēkabpils Vēstnesī” izlasāms Žaņa Pušpākstiņa “Feļetons apakšbiksās”: “Nakti uz 7. augustu jauki sapņoju par vidzemniecēm, jo ritu biju nodomājis braukt uz Vietalvas kapu svētkiem. Reti laba izdeviba bija braukt vienam, jo veceni mocīja nežēlīga iesna un baušlags. No rīta pamodos laikā, bet tavu brīnumu: netiku no gultas laukā. Vai nu es biju pa sapņiem runājis, vai ari citādi sieva bija manus slepenos nodomus dabūjusi zināt, un pirkstus ielaidusi manos matos, turēja cieti, neļaudama man ne spalvu pacelt. Atstāju sievai pirkstos materiālu veselai sedulkai un sāku meklēt pieklājīgas virsbikses, bet ari par to bija parūpējusies man skaudīgā otrā puse. Atradu jau visas malas noslēgtas, kur manas štātes glabājās. Nekas cits neatlika, kā staigāt apakšbiksēs, lai gan tas ir diezgan nepieklājīgi, un pie tam vēl svētdienas rīta.” (01.09.1032., Nr. 35.)
Gluži kā mūsdienās, arī 30. gados izbūvēja ceļus un tiltus: “Madonas apr. šoziem paredzētie darbi aprēķināti uz 118.000 latu. No svarīgākiem darbiem mināmi — (..) Juču kalna norakšana uz Pļaviņu-Vietalvas ceļa — 5.000 latu.” (“Madonas Ziņas”, 22.12.1933., Nr. 49.)
Arī Vietalvas pusē bez ievērības nav palicis 1934. gada 15. maijs — diena, kad toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis ar armijas un aizsargu palīdzību veica valsts apvērsumu. “Ministru prezidents K. Ulmanis joprojām saņem apsveikšanas telegrammas no daždažādām sabiedriskām organizācijām un iestādēm. (..) Vietalvas zemnieki un aizsargi: “Sirsnīgi sveicam latvju zemnieku dižos vadoņus cēlajā darbā par saulaināku Latviju, par gaišāku latvju nākotni. Lai spēks un izturība cīņu neatlaidīgi līdz galam vest.”” (“Latvijas Kareivis”, 18.05.1934., Nr. 108.)
1935. gada jūnijā pagasta ļaudis pulcējās tautas svētkos: “Tie, kuri no vecākās paaudzes piedalījās svētdien, 16. jūnijā Vietalvas skaistajā Vesetas lici aizsardžu un aizsargu sarīkotos tautas svētkos, ar pacilatu sajūsmu priecājās, ka tiešām “Imanta nevaid miris”. Skatītāju acu priekšā norisinājās patīkamas ainas, liecinādamas, ka ar labu gribu un pašuzupurēšanos var sasniegt tautas izjūtu izdaiļošanas laukā. Sadraudzigā kopibā vietējie spēki, ar mazu lietpratēju pabalstu sarīkoja brīvdabas teatra izrādi, uzvedot Ad. Alunana 5-cēl. drāmu ar prologu “Mūsu senči.” (“Rīts”, 17.06.1935., Nr. 165.) Kultūras dzīve Vietalvā rit pilnā sparā, jo 1936. gada rudens ir īpašs Vietalvas Labdarības biedrības korim: “Rīt plkst. 2.20 dienā mūsu radiofona abonenti dzirdēs latvju kora dziesmas Vietalvas labdarības biedrības kora izpidījumā. (..) Svētdien koris ar garīgām dziesmām kuplinās dievkalpojumu Māras baznīcā. Šis dievkalpojums arī būs pieslēgts radiofonam, Kori vada diriģ. K. Gailītis.” (“Brīvā Zeme”, 30.10.1936., Nr. 248.)
Interesants atklājums ir literārās lappuses. Tā 1938. gadā izdevumā “Aizsargs” tiek publicēts Vietalvas aptiekāra Nikolaja Avena tēlojums “Vietalviešos”. Aprakstītas man pazīstamas vietas, par to lasot, jūsmoju, cik bagāta valoda bijusi šim cilvēkam, pietāte un mīlestība, vēstures notikumu un vietējo nostāstu zināšanas! Vēl jo vairāk interesanti, ka to izlasi par savas dzimtas mājām: “Sākdams savas gaitas gar Vesetu no Kalna dzirnavām, dabas miļotājs netālu no Dieču mājām redz stāvu nogāzi, kas no ūdens paceļas augstu pāri krastā augošo koku galotnēm. Teika šo vietu nosauc par Velna spērienu. Sensenos laikos Diečos esot bijušas skaistas meitas, kas pat velnu valdzinājušas. Velns tad arī nācis naktī meitās. Vienā jaukā naktī, kad Vesetas krastu krūmos pogājušas lakstīgalas, velns atjēdzies, ka jādodas mājās tikai tad, kad izdzirdis gaili trešo reizi nodziedam. Viņš lielā steigā devies prom. Līdz tuvākajam Kalna dzirnavu tiltam liels likums metams, tādēļ velns drāzies pāri Vesetai. Lēkdams, viņš atspēries par stipru. Krasts neizturējis velniškigo spērienu un iebrucis upē, radot stāvu sienu.” (15.06.1937., Nr. 6.)
“Madonas Ziņās” lasāms par zibens nedarbiem kādā zemnieka sētā: “Vietalvas pag. Jaunvēdersāpu mājās pag. nedēļā pēcpusdienā iespēra zibens R. Gargurnim piederošā rijā ar piedarbu zem viena jumta. Ēka nodega līdz pamatiem. Lidz ar ēku sadega labība, siens, dažāds saimniecības inventārs un J. Lininam piederošā kuļmašīna Ls 3500 vērtībā. Sadegušās labības, mantas un lopbarības kopvērtība Ls 2500. Uguns no rijas pārgājusi uz kūtīm un ratnīcu.” (01.09.1938., Nr. 35.)
1939. gads Vietalvā bija jubilejas gads. Uz 25 darba gadiem atskatījās Vietalvas-Odzienas piensaimnieku biedrība. Šis fakts tika atspoguļots vairākos izdevumos: “Odzienas – Vietalvas piensaimnieku sabiedrība, kura š. g. 19. augustā atskatījās uz 25 nepārtraukta darba gadiem, pieskaitāma pie sekmīgākiem mūsu piensaimnieku kopdarbības pasākumiem. Uzņēmīgie odzenieši un vietalvieši savu sabiedrību nodibināja īsi pirms pasaules kara izcelšanās. Kā daudziem citiem kopdarbības pasākumiem, arī Odzienas – Vietalvas piensaimnieku sabiedrībai savā darbā bija jāpārvar daudz grūtību, lai sasniegtu tagadējās sekmes un panākumus. Sabiedrība savu darbību uzsākusi īrētās telpās ar niecigiem līdzekļiem. Neatlaidīgais darbs un stiprā ticība kopējam pasākumam nav vīlusi tos 24 lauksaimniekus, kuri, solidāras atbildības nebaidīdamies, pirms 25 gadiem parakstija statūtus Odzienas – Vietalvas piensaimnieku sabiedrībai. (..) Sabiedrībai nodibinoties, tās biedru skaits bija 24, bet tagad pienu piegādā apm. 155 saimniecības, to starpā 58 biedri. Pienotava kopā ar krejotavu tagad pārstrādā 2,7 milj. kg piena gadā. Visā darbības laikā Odzienas – Vietalvas pienotava pārstrādājusi 34 milj. kg piena un ražojusi ap 1,5 milj. kg sviesta, par ko vietējie lauksaimnieki ieguvuši vairāk kā 3 milj. ls ienākumu. 1927. gadā sabiedrība uzbūvējusi tagadējo pienotavu.” (“Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks”, 01.09.1939., Nr. 35.)
(Turpmāk vēl.)
