Iespējams, šī retrospekcija nebūtu tapusi, ja interneta vietnē www.periodika.lv “neuzskrietu virsū” ziņai, kas publicēta 40. gados, ka Vietalvā ciema padomes priekšsēdētājs un sagādes aģents govi neprot atšķirt no teles.
Tā kā pagājis jau teju 70 gadu, tad tas, protams, lika pasmaidīt, un var nojaust, kāpēc abi to nespēja. Taču radās interese, kas noticis agrāk un kā tas atspoguļots presē. Dažbrīd šķita, ka viens otrs notikums atbalsojas arī mūsdienās, un neviļus gribas teikt — suns met spalvu, bet cilvēks tikumu gan ne. Rakstības stils citātos saglabāts.
Pirmā — 1891. gadā
Pirmā ziņa, kas atrodama šajā interneta vietnē, ir laikrakstā “Baltijas Vēstnesis” 1891. gada beigās. To gan drīzāk varētu nosaukt par reklāmu, jo vēsta, ka svētdien, 1892. gada 5. janvārī, 6 vakarā Vietalvas Labdarības biedrības namā notiks teātra izrāde “Dzīvības prieks” — skatu luga ar dziedāšanu un epilogu. Pēc izrādes būs balle.
Līdz pat 20. gadiem arhīva ziņu nav, vien 1907. gadā izdevumā “Balss” pie tirgus ziņām norādīts, ka liniem no Vietalvas cena ir par “1—2 rbļ. zemāka”.
1920. — 1929.
Vairāk informācijas parādās pēc 1920. gada. Pārsvarā tie ir dažādi sludinājumi, taču pēc tiem var spriest par dzīvi pagastā, arī vilkt paralēles ar mūsdienām: “Vietalvas un Vietalvas-Odzienas pagastiem vajadzīgs pagasta ārsts. Ārstu kungi, kuri vēlētos šo vietu pieņemt, līdz ar zanitarārsta pienākumu izpildišanu, tiek lūgti paziņot savas prasības šai pagasta valdei līdz 15. jūlijam š. g. Par zanitarārsta pienākumu izpildīšanu alga tiek izsniegta no apriņķa. Vietalvas pag. pr. v. J. Bieriņš.” (“Valdības Vēstnesis”, 07.08.1921.) Šī paša gada septembra beigās lasāms, kurās saimniecībās (arī Vietalvā) konstatēta mājlopu sērga. 20. gados “Zemes Ierīcības Vēstnesis” regulāri publicē ziņas par zemes piešķiršanu saimniekiem, kā arī Centrālās zemes ierīcības komitejas (C. Z. I. K.) lēmumus un paredzētās darbības: “C. Z. I. K. skatīs cauri sekošās dienās pagastu un apriņķu komiteju atzinumus un iebildumus pret tiem par šādu rūpniecības un tamlīdzīgu iestāžu piešķiršanu. (..) Ceturtdien, 3. maijā. (..) Cēsu apriņķis. (..) Vietalvas pag. — Vesētas upes ūdenskritums.”
Izdevumā “Latvijas Saule” (01.04.1923., Nr. 4), rubrikā “Valodniecība”, interesanti bija uzzināt, kas ir “puksten(i)s”: “Puksten(i)s. Zīmējoties uz “pulksteņa” etimoloģiju, jāaizrāda, ka Vietalvā un Cesvainē veci ļaudis saka “pukstens”. J. Š.”
Nevienos laikos neiztikt bez dažādu institūciju nesaskaņām, izņēmums nav arī 1923. gads: “Sakarā ar Andrievam Niedram pakalpīgās Vietalvas baznīcas padomes lēmumu par Niedras aicināšanu par šī pagasta draudzes ganu, Vietalvas aizsargu nodaļa pieņēmusi asu protesta rezoluciju pret baznīcas padomes nevalstisko soli.” (“Aizsargs”, 01.07.1923., Nr. 2.) Kā zināms, mācītājs, skolotājs, politiķis, rakstnieks Andrievs Niedra Latvijas vēsturē ir pretrunīgi vērtēta personība.
Izdevums “Nedēļa” 1925. gada 30. janvārī (Nr. 5) vēsta, ka “1924. gada 31. augustā notika Vietalvas-Odzienas mašīnu koplietošanas biedrības “Jaunsemnieks” atklāšanas svētki. Biedribas priekšnieks — Andrejs Iksens, sekretārs — Jānis Kalniņš, vietējais mežzinis un jaunsaimnieks. Biedriba cer izvērsties par priekšzimigu organizāciju visai apkārtnei. Atklāšanas svētkus noturēja skaistajā Odzienas pils parkā, un pils torni šinī dienā pirmo reizi plivinājās nacionālais karogs”.
Taču laikrakstā “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” (Nr. 204) 1928. gada 11. maijā publicēts raksts “Nekārtības Vietalvas pagasta valdē”: “Pašvaldības departaments uzdeva Madonas apriņķa valdei piepēži izrevidēt Vietalvas pagasta valdes darbvedību un pārbaudīt kasi. Revīzijā pagasta valdes darbība un grāmatvedība atrastas galīgi neapmierinošā stāvoklī. Salīdzinot kasi ar grāmatām un attaisnojošiem dokumentiem, atrasts Ls 83,21 liels iztrūkums, un apšaubītas dažas izmaksas, piem., darbvedim Ls 60,— par tālruņa lietošanu tālsatiksmei u. c. Kases grāmatā ierakstītas valdes amata personām izmaksātās komandējumu sumas pārsniedz budžeta robežas, un pagasta budžeta maksājumiem izlietotas svešas, pagastam nepiederošas sumas. Pēc minēto nekārtību atrašanas, apr. valde nolēma izdarīt sīku Vietalvas pagasta valdes revīziju un uzdeva pagasta padomei izlemt jautājumu par darbveža Kārļa Krustiņa un viņa palīga Ženijas Ambainis atlaišanu no amata.” Revīzijas ziņojums nepalika bez ievērības, un jau 10. jūlijā (Nr. 217) “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” vēstī: “Madonas apr. valde, revidējot Vietalvas pag. valdi, atradusi darbvedību chaotiskā stāvoklī, bet darbvedis Krustiņš izņēmis no pagasta kases uz algas rēķina Ls 604,01 vairāk, kā pienākas. Apr. valde nolēmusi atlaist Kr. no amata un uzdot pagasta padomei ievēlēt jaunu darbvedi.”
1928. gada 15. novembrī izdevumā “Mūsu Nākotne” (Nr. 22) ievietota ziņa “Skola kopā ar cietumu”. Cietumā gan nelika nepaklausīgos skolas bērnus, tas atkal bija akmens pagasta valdes dārzā: “Vietalvas pagasta valdes kancleja no līdzšinējām telpām, blakus 1. pak. pamatskol., pāriet uz baznīcas krogu. Kā par brīnumu pagasta “dižie vietnieki” nodomājuši aresta telpas atstāt skolas namā, lai mazajiem bērniem būtu ko apbrīnot arestā ievietotos piedzērušos večus. Kāpēc gan ari šis telpas nevar pārcelt uz baznīcas krogu? Ar viņu pārcelšanu mazie bērni būtu pasargāti no nevēlamiem skatiem.”
1929. gada 20. augustā “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” (Nr. 325) informē: “Naktī uz 18. augustu Vietalvas pagastā pie Puduļu mājām, kur kāds ceļa labotājs grants vietā bija uz lielceļa savedis žagarus, pēdējie bija aizdegušies, un no tālienes raugoties radās iespaids, ka deg viss lielceļš.”
1928. gadā tika atklātas nekārtības pagasta padomē un lemts par darbveža atstādināšanu no amata. Taču ar to vēl viss nebeidzās: “Par revīzijas atrastiem noziedzīgiem nodarījumiem nodoti tiesām (..) bij. Vietalvas pag. valdes priekšsēdētājs A. Šmidts un bij. darbvedis K. Krustiņš par uzticētas pag. sabiedrības naudas piesavināšanos.” (Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis”, 30.07.1929., Nr. 319.)
(Turpmāk vēl.)
Uzziņa
Vietalva pirmoreiz minēta 1361. gadā Vidzemes bruņniecības arhīva materiālos. Līdz 1924. gadam Vietalvas pagasts bija iekļauts Cēsu apriņķī, no 1924. līdz 1949. gadam — Madonas apriņķī.
