No skolas laikā apgūtajām mākslas vēstures zinībām visspilgtāk atmiņā palikusi stunda par gleznotāju Ivanu Aivazovski. Tik fascinējoša šķita viņa gleznas “Devītais vilnis” reprodukcija. Marīnu ((no latīņu: marinus — ‘jūras’) tēlotājmākslas žanrs vai atsevišķs mākslas darbs, kas atveido jūras ainavu vai ar to saistītus motīvus) meistaru allaž atcerējos, arī būdama pie jūras un skaitīdama devīto vilni. Taču tagad viņa daiļrades gardēžiem mākslas muzejs “Rīgas Birža” ir sagādājis patiešām īstus svētkus — no oktobra sākuma te skatāma līdz šim lielākā jūras ainavu meistara Ivana Aivazovska darbu izstāde. Izstādē var apskatīt visus muzeja krājumā esošos meistara darbus. Un ne tikai — ekspozīcija kopumā komplektēta no piecu muzeju kolekcijām. Turklāt citā muzeja zālē eksponēti vēl citu 19. gadsimta marīnistu darbi, kuri pēc Aivazovska gleznu apskates nešķita nekas īpašs, varbūt tāpēc, ka man pietrūka gaismas.
Starp citu, armēņu izcelsmes mākslinieka Ivana Aivazovska pirmā izstāde Rīgā notikusi vēl viņa dzīves laikā, 1886. gadā, tagadējā Kalpaka bulvārī, Ludviga Kerkoviusa namā, kur savulaik bija Rīgas gleznu galerija.
Toreiz izstādīta 21 glezna, taču tagad skatāmi 23 darbi, daļa no kuriem atvesta no Igaunijas un Ukrainas.
Izstādes veidotāji ekspozīcijai devuši nosaukumu “Gaismas metafizika”, tā īpaši akcentējot gaismu Aivazovska darbos. Jā, gaisma patiešām staroja no Aivazovska gleznām, tā vien gribējās aizlīst aiz gleznas otrā pusē un pārbaudīt, vai patiešām tā nenāk no kāda apgaismes ķermeņa. Gaisma, kas staro jūras ūdeņos vai spīd cauri viļņiem, ir viena no raksturīgākajām Aivazovska glezniecības pazīmēm un sastopama visos mākslinieka daiļrades posmos. Lai panāktu gaismas klātbūtnes efektu vai ūdens caurspīdīgumu, Ivans Aivazovskis izmantoja sarežģītu lazējumu (caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju) tehniku un īpašu otas triepienu.
Interesanti, ka mākslinieks nekad neesot gleznojis dabā. Tur parasti tapusi tikai sākuma skice. Mākslas darbs pabeigts darbnīcā pēc atmiņas.
Izstādē slavenā glezna “Devītais vilnis” gan nebija apskatāma (to jābrauc lūkot uz Valsts Krievu muzeju Sanktpēterburgā), taču ne mazāku baudījumu sagādāja “Jūras ainava”, “Puškins Melnās jūras krastā”, “Skats uz Vezuvu dienu pirms izvirduma”. Savukārt ainavu “Migla uz jūras”, kas arī redzama izstādē, autors uzdāvināja pilsētai pēc viņa personālizstādes Rīgā 1886. gadā.
Tāpat kā cilvēkiem, arī katrai gleznai ir savs dzīvesstāsts. Īpaši raibs, gandrīz vai detektīvromāna cienīgs tas bijis gleznai “Skats uz Vezuvu dienu pirms vulkāna izvirduma”. Šobrīd tā ir Igaunijas Nacionālā mākslas muzeja īpašums un Rīgā bijusi izstādīta arī pirms 132 gadiem. Pērn šim restaurētajam darbam Igaunijā veltīta izstāde. Iepriekš glezna bija nolīmēta ar papīru, un neviens nezināja, kas zem tā slēpjas. Tikai restaurācijas procesā atklājās, kas tas ir par dārgumu.
1980. gadu beigās atklāts, ka tā tikusi konfiscēta un atņemta mākslas dīlerim, kurš mākslas darbus no Padomju Savienības Rietumeiropā pārdevis pret elektroniskajiem pulksteņiem.
Ekspozīciju papildina piecu kuģu maketi no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja.
Šo izstādi var uztvert arī tīri simboliski. Šajā tumšajā laikā cilvēks visvairāk alkst gaismas. Te gūsiet gaismu gan acīm, gan dvēselei.
Izstāde skatāma līdz 3. janvārim.
(Izmantoti materiāli no www.lnmm.lv)
Uzziņa
Ivans Aivazovskis (1817—1900), armēņu izcelsmes krievu mākslas skolas pārstāvis, dzimis Feodosijā, plaši pazīstams visā pasaulē kā virtuozs jūras ainavu meistars, kuru jau dzīves laikā apbrīnoja laikabiedri. Mākslinieka popularitāte nav samazinājusies līdz mūsdienām, par ko liecina neskaitāmās izstādes un izdevumi, kā arī viņa mākslas darbu augstās cenas starptautiskās izsolēs.
