Skrīverietis Andris Pilskalns šonedēļ svin 25 gadu jubileju. Šogad viņš to atzīmē mājās kopā ar ģimeni, draugiem. Andris ir jūrnieks, un ne katru gadu šajā dienā viņam gadās būt Latvijā.
Skrīverietis Andris Pilskalns šonedēļ svin 25 gadu jubileju. Šogad viņš to atzīmē mājās kopā ar ģimeni, draugiem. Andris ir jūrnieks, un ne katru gadu šajā dienā viņam gadās būt Latvijā.
— 9. klasi pabeidzu Skrīveros, bet pēc tam devos uz Aizkraukles 2. vidusskolu (tagad ģimnāziju — aut.). Kad mācījos 11. klasē, izlēmu — vēlos apgūt jūrnieka arodu, — stāsta Andris. — Vidusskolā bija ļoti daudz jāmācās, zināju, ka izvēlētajā augstskolā — Jūras akadēmijā — mācīties nebūs viegli. Iestājos Kuģu inženieru un vadības fakultātē. Patlaban strādāju Vācijas kompānijā uz tankkuģiem, kas pārvadā benzīnu, dīzeļdegvielu. Esmu kapteiņa otrais palīgs. Pārsvarā kuģojam Baltijas jūrā, Vidusjūrā, Ziemeļjūrā. Nākas doties arī tālākos braucienos — uz Ķīnu. Darbs ir interesants — katru dienu kaut kas cits. Nav visu dienu jāsēž birojā pie datora.
Pie slimības jāpierod
Pirmais jūras brauciens bija praksē pēc pirmā mācību pusgada. No Ventspils ostas devāmies uz Franciju. Sākums bija smags, gribēju visu pamest, taču ātri pieradu, iepatikās. Bija mazliet baisi, taču, ja ir zināšanas par kuģi, par to, kā tas darbojas, tad nav ko baidīties. Kuģī ir ērti sadzīves apstākļi — man ir sava divistabu kajīte. Daudzi domā, ka jūrnieki dzīvo šaurās kajītēs, bez iespējām komunicēt ar ārpasauli, taču tā nebūt nav. Ir piekļuve gan internetam, gan telefons. Jūrniekam noteikti jāpierod pie jūras slimības. Ja strādā uz lielāka, piemēram, 200 metru gara, kuģa, tad svārstības, kas izraisa sliktu pašsajūtu, jūt tikai ļoti sliktā laikā. Esmu pieredzējis arī pamatīgu vētru. Toreiz bijām Indijas okeānā uz ļoti liela — 300 metru gara — tankkuģa. Viļņi bija astoņus deviņus metrus augsti.
Ar naudu prombūtni neatsvērt
Jūrniekiem ilglaicīgas attiecības ar meitenēm veidot nav viegli. Esmu iecerējis strādāt tā, lai varētu sabalansēt darbu un attiecības. Ir iespēja strādāt pēc dažādiem grafikiem, piemēram, doties jūrā ik pēc diviem mēnešiem. Nereti jūrnieku ģimenēs rodas sarežģījumi, tas ir galvenokārt ilgās prombūtnes dēļ. Ir meitenes, kuras mīļoto cilvēku nesagaida, izveido jaunas attiecības. Mēs, jūrnieki, savai otrajai pusītei dāvājam skaistu dzīvi, jo mūsu darbs ir labi atalgots, lai gan… ar naudu prombūtni neatsvērsi. Visu mūžu jūrā nestrādāšu, var atrast interesantu darbu arī krastā. Gadās, ka, mājās braucot, viss ir apnicis, neko vairs negribas redzēt, bet paiet laiks, un tad šķiet — kaut kā pietrūkst.
Automobiļi un modernās dejas
Mans lielākais vaļasprieks ir mašīnas. Esmu “Mitsubishi” kluba biedrs. Mēs esam jautra kompānija, cilvēki, kuriem patīk “Mitsubishi” automašīnas. Jāņos kluba biedriem paredzēts liels pasākums. Ap 40 mašīnu dosies uz Saldus pusi, tur svinēsim Jāņus. Piedalos dažādos pasākumos — “Auto Eksotika”, dragreisos, driftšovā. Arī pats braucu dragreisos. Daudz laika pavadu, organizējot pasākumus. Man patīk rosība, kad visi sanāk kopā, gatavojamies izstādēm, veidojam dekorācijas. Domāju, ka drīzumā varētu dibināt “Mitsubishi Evolution” klubu. Man šķiet, ka tas piesaistīs daudzus interesentus. Pamatskolas laikā aizrāvos arī ar modernajām dejām. Dejoju apmēram četrus gadus, braucu uz sacensībām. Ļoti pārdzīvoju, ka veselības problēmu dēļ dejošanu vajadzēja pārtraukt.
Izvēlēties īsto profesiju
Ir ļoti svarīgi izvēlēties tādu profesiju, kas interesē un dod iespēju arī labi nopelnīt. Redzu, ka daudzi jaunieši ir neapmierināti ar dzīvi. Latvijā dzīves līmenis pēdējos gados ļoti mainījies, daudzi paņēmuši kredītus, strādā no rīta līdz vakaram, un viņiem nav laika domāt par ģimenes veidošanu. Atgriežoties mājās no jūras braucieniem, redzu, cik ātri viss mainās. Pēdējo reizi biju projām četrus mēnešus. Pārbraucot jutu, ka izmaiņas ir ļoti lielas. Ikdienā dzīvojot nepamani, kā cenas kāpj, viss kļūst dārgāks.
Dzimšanas dienu svin divreiz
Dzimšanas dienu parasti svinu divreiz. Īstajā datumā svinu kopā ar ģimeni, tuvākajiem radiem. Pēc tam nedēļas nogalē, kad draugiem ir brīvāks laiks, sanākam kopā kādā pirtī, atpūtas namā. Ciemos nāk bijušie klasesbiedri, studiju biedri.
Pagājušajā gadā dzimšanas dienu svinēju uz kuģa. Biju krastā — salās, netālu no Venecuēlas. Žēl, ka nebija ģimenes un radu, taču, tik ilgu laiku pavadot uz kuģa, ar komandu sadraudzējamies un kļūstam kā viena ģimene. Vakarā visi devāmies uz klubu izklaidēties. Nakts bija neaizmirstama!
