Jumurdas muižas centrs uzskatāms par arhitektūras pieminekli kopumā kā sena apdzīvota vieta ar ļoti skaidru funkcionālo plānojumu.
Jumurdas muižas centrs uzskatāms par arhitektūras pieminekli kopumā kā sena apdzīvota vieta ar ļoti skaidru funkcionālo plānojumu. Arhitektūras pieminekļa kvalitāte atsevišķi piemīt pilij, parkam un ūdenssūkņa mājai. Arhitektūras un apbūves pieminekļa zonā kā neatdalāms ainavas elements ietilpināms ezers ar tā pretējo krastu līdz lielceļam.
Jau 1523. gadā Jumurdas muiža bija Reinholda Tīzenhauzena īpažums. Zviedru laikā — 17. gadsimtā, 18. gadsimta sākumā —Tīzenhauzeni muižu zaudēja, bet 1736. gadā dzimtas īpašumu atguva Tīzenhauzena atvase Margareta Šarlote fon Ermes (dzimusi Tīzenhauzena). Vēlāk muižu izmantoja viņas dēli. 1784. gada 23. februārī to nopirka Rīgas vecākais Ādams Henrihs fon Grote. 1852. gada 19. aprīlī Eduards fon Tranzē atpirka Jumurdas muižu savam vecākajam dēlam Alvilam fon Tranzē. No 1872. — 1874. gadam par Jumurdas muižas pārvaldnieku un muižkungu strādājis dzejnieks Andrejs Pumpurs.
1905. gadā pili nopostīja. No 1906. gada līdz 1909. gadam tās īpašnieks bijis medicīnas doktors Reinholds Mihaels Liepiņš. Pils atjaunota 1907. gadā.
No jumurdietes Hertas Breikšas (dzimušas 1901. gadā) atmiņu stāstījuma pierakstiem varam uzzināt, ka pa šo laiku muižai piederēja kalpu mājas, alus brūzis, siltumnīca, klēts, liellopu kūts, stallis, ratnīca un ūdenstornis, kas apgādājis pili ar ūdeni. Bijusi arī aptieka “Viesturos”.
Kalpu bērni uz pili drīkstējuši iet tikai tad, kad lielmāte viņiem rīkojusi eglīti.
Pēdējais īpašnieks bijis mežkungs Liberts, kurš Jumurdā ieradies no Krievijas un atpircis no Reinholda Liepiņa daļu muižas.
Pirmā pasaules kara laikā sarkanie strēlnieki pilī rīkojuši balles. Pēc kara te apmetušies bezpajumtnieki. Vēlāk pirmajā stāvā ierīkota pienotava, bet kopš 1929. gada pilī ir Jumurdas pamatskola.
Pils celta drīz pēc 1856. gada, kad muiža nonāca Alvila fon Tranzē īpašumā, ir viens no visagrīnākajiem Latvijas historisma piļu arhitektūras piemēriem, kur fasādēs izmantots neapmestu ķieģeļu un apmestu detaļu pretnostatījums.
Ēkas ārējā plānojumā villu arhitektūras kompozīcijas principi apvienoti ar angļu neogotikai raksturīgo torņi. Būvdarbus vadījis lībiešu būvmeistars Mārcis Sārums.
