Savdabīga rakstītāja ir aizkraukliete Ausma Skeranska — “Latvenergo” filiāles “Daugavas hidroelektrostacijas” māksliniece noformētāja, kura šajā amatā strādā jau 27 gadus.
Savdabīga rakstītāja ir aizkraukliete Ausma Skeranska — “Latvenergo” filiāles “Daugavas hidroelektrostacijas” māksliniece noformētāja, kura šajā amatā strādā jau 27 gadus.
Darbs kā enerģijas avots
Ausmai Skeranskai nākas daudz zīmēt, rakstīt un organizēt izstādes, piedalīties darbavietas kultūras pasākumos, bukletu un grāmatu tapšanā par Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas hidroelektrostacijām. Tur pašai rakstīt vajag maz, jo jāgādā par grāmatu māksliniecisko noformējumu. Vairāk izdomas un veiksmes nepieciešams, gatavojot “Latvenergo” avīzi “Notikumu Atspulgs”, kuru izdod reizi mēnesī kopš 1998. gada un kuru veido Ausma Skeranska.
— Tas ir ļoti skaists un radošs darbs. Katru dienu atklāju ko jaunu un nezināmu, iepazīstos ar interesantiem cilvēkiem. Īpaši, iekārtojot gleznu izstādes, braucot ekskursijās un visu redzēto apkopojot.
Dažkārt, kad veselības problēmas, tieši darbā jūtos labāk. Liekas, smeļu enerģiju no Daugavas, kuras ūdeņos ik dienu raugos, — saka Skeranskas kundze.
Pašai jākļūst dzejniecei
Ausmai Skeranskai vispatīkamākā nodarbe ir gatavošanās kolēģu jubilejām. Viņai apsveikums ne tikai jāuzzīmē, bet arī jāuzraksta teksts.
— Tas, manuprāt, ir visatbildīgākais un reizē patīkamākais darbs. Man jāizpēta jubilāra dzīves gājums, lai to apsveikumā ietvertu gan prozā, gan dzejas rindās. Daudzreiz gadās, ka novēlējumus dzejā saceru pati, jo, pazīstot konkrēto cilvēku, man tas nemaz nav tik sarežģīti. Citādi, ja jubilārs ir svešāks, jo visās trijās hidroelektrostacijās strādājošos es arī 27 gados nevaru iepazīt. Cilvēki nāk un iet, — stāsta māksliniece.
Daudzreiz apsveikumi jāraksta arī kolektīviem. Vienam no tiem Ausmas kundze novēl:
“Esiet radoši un stipri
Savās domās, savā darbā.
Esiet laimīgi savās mājās,
Jo labākais laiks vēl
IEPAZĪT DZĪVI,
SMIETIES VAI SKUMT,
BET DARBOTIES PLAŠI!”
Atmiņa mūžam
Interesanti, ka šos Ausmas kundzes gatavotos un rakstītos apsveikumus cilvēki saglabā vai visu mūžu. Ilgāk strādājošie pat var salīdzināt, kas viņiem vēlēts pirms pieciem, desmit un vairāk gadiem. Rakstītāja zina, ka atkārtoties nedrīkst, jo laiks nestāv uz vietas. Dažam likteņa pavērsieni ir tik krasi, ka jāpadomā, ko teikt nākotnes vēlējumā.
Ausma Skeranska apsveikumos izmanto arī citu dzejnieku rindas. Lai apsveikums būtu ar humoru, Ausmas kundzei pat nākas nedaudz pārveidot tautasdziesmas. “Ceru, ka Dainu tēvs tur, debesīs, man šo “grēku” piedos,” joko Ausmas kundze.
