Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atvērta Jaņa Rozentāla, latviešu nacionālās glezniecības skolas pamatlicēja, 150 gadu jubilejai veltītā darbu izstāde. Starp vairāk nekā 140 darbiem arī viņa glezna “Kokneses pilsdrupas”, kura tapusi
1904. gadā.
Ekspozīcija ļauj vērot Jani Rozentālu kā daudzveidīgu mākslinieku — no reālistiskā lauku cilvēku tēlojuma (viņa slavenā glezna — diplomdarbs “Pēc dievkalpojuma”, 1894.) līdz romantiska sapņojuma zemes atspoguļojumam (“Arkādija”, ap 1910.).
Interesanta ir ekspozīcijas mākslinieces Inetas Sipunovas veidotā videoprojekcija, kas ļauj iepazīt šo ievērojamo gleznu vēl tuvāk — centimetru pa centimetram.
Īpaši šai izstādei Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sagatavojis unikālu mobilo ceļvedi ekspozīcijā, kam dots nosaukums “Jaņa Rozentāla gaismas bildes”. Tas dod iespēju atklāt fotogrāfijas, kas slēpjas aiz autora kompozīcijām, parādot to nozīmi mākslas darbu tapšanā.
Jau pirms desmit gadiem, kad māksliniekam atzīmēja 140 gadu jubileju, viena no interesantākajām un intriģējošākajām viņam veltītajām izstādēm bija “Fotogrāfija un glezna”. Tā piedāvāja iepazīt vēl neatklātu mākslinieka daiļrades aspektu — fotogrāfiju, pareizāk būtu teikt, fotogrāfiskas skices viņa labi zināmajiem glezniecības darbiem. Tādēļ pieminams arī viņa darbs “Kokneses pilsdrupas”. “Mākslinieks fotogrāfiju kā palīglīdzekli izmantojis gan sadzīviskām ainām un portretiem, gan ainavisku motīvu gleznošanai (darbam “Kokneses pils-
drupas” (1904.)). (“Neatkarīgā”, 2006. g. 28. 04.)
Izrādās, savulaik šis mākslinieka darbs bijis labi zināms arī rokdarbniecēm. 20. un 30. gados Rīgā darbojās dažādi rokdarbu kursi, kuros gan roku, gan mašīnizšūšanas tehnikā mācīja veidot gleznu gobelēnu. Kursu pasniedzēji bija dažādu tautību mākslinieki, kas par uzskates līdzekļiem izmantoja baltvācu gleznotāju gleznās iecienīto senatnes tematiku, piemēram, mūra piļu drupas (starp citu, arī Jaņa Rozentāla gleznu “Kokneses pilsdrupas”). Tika izmantotas arī dažādu vēsturisku personu ģīmetnes, arī Latvijas ainavas un etnogrāfiskie sižeti. Latviešu mākslinieku metus izpildīšanai šādā tehnikā publicēja žurnāls “Zeltene” (www.vestnesis.lv).
No eksponētajiem darbiem lielākā daļa ir no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas. Pārējie darbi atceļojuši no Liepājas un Tukuma muzejiem, kā arī no privātām kolekcijām Latvijā un Somijā.
Izstāde “Janis Rozentāls (1866— 1916). Māksla un tehnika” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāma līdz 30. oktobrim.
