Svētdien Jaunjelgavas luterāņu dievnama 50 gadu jubilejā svētku dievkalpojumu vadīja arhibīskaps Jānis Vanags, Sēlpils iecirkņa prāvests Ainars Spriņģis un mācītājs Ģirts Grietiņš.
Svētdien Jaunjelgavas luterāņu dievnama 50 gadu jubilejā svētku dievkalpojumu vadīja arhibīskaps Jānis Vanags, Sēlpils iecirkņa prāvests Ainars Spriņģis un mācītājs Ģirts Grietiņš.
Arhibīskaps jaunjelgaviešiem vēlēja Dieva svētību, pieminēja arī mācītāju Mārtiņu Kārtiņu, kurš pēc vecās Jaunjelgavas luterāņu baznīcas nodegšanas ziedoja visu dzīvi, lai uzceltu jaunu baznīcu. Pēc ugunsgrēka no dievnama palika tikai zvans un altārglezna, kuru laimējās izglābt Viļčukas kundzei.
Jauno baznīcu iesvētīja 1957. gada 28. aprīlī (baznīcas kalendārā tā bija Baltā svētdiena), un draudze enerģiskajam mācītājam par godu dievnamu nosauca par Baltā Mārtiņa baznīcu. Toreiz dievkalpojumu vadīja arhibīskaps Gustavs Tūrs.
Pēc mācītāja Mārtiņa Kārtiņa, kurš nodzīvoja vairāk kā simts gadu, Jaunjelgavas luterāņu baznīcā kalpoja Rihards Lībietis, Milda Vainovska, Edgars Balodis, Sandra Rozenberga, Dainis Grigors, Dainis Markovskis, Valdis Mārtiņš Drinks, bet tagad to dara Ģirts Grietiņš. Jaunjelgaviešus svētkos sveica pārstāvji no Daudzevas, Sēlpils un Seces luterāņu, kā arī Jaunjelgavas katoļu un baptistu draudzes.
Jubilejā jaunjelgavieši atcerējās, ka viņu cīņa par jauno baznīcu pirms piecdesmit gadiem bija gandrīz bezcerīga, bet ar mācītāja Kārtiņa enerģiju un Dieva palīdzību draudze visas grūtības pārvarēja.
Vietējā vara baznīcu pilsētas centrā celt neatļāva, ierādot apbūves gabalu pie Jaunjelgavas kapsētas. Pretestība būvniecībai bija gandrīz nepārvarama, bija problēmas ar projektu, jo valsts iestādes uzskatīja, ka reliģija ir “opijs” tautai un baznīcas labāk jāslēdz, nevis jāceļ jaunas.
Kad baznīcu tomēr iesvētīja (tas padomju Latvijā bija kaut kas neiedomājams), Jaunjelgavā ieradās daudz kristiešu. Arhibīskapam Gustavam Tūram baznīcu iesvētīt palīdzēja seši mācītāji un dziedāja garīgās mūzikas koris no Rīgas. Toreiz draudzes dievkalpojumos bieži piedalījās arī cilvēki, kuri noskatījās, kādi ļaudis dievnamu apmeklē, ko klausās, ko runā mācītājs un vai baznīcā iet bērni un jaunieši. Tas bija stingri aizliegts. Par redzēto un dzirdēto viņi paziņoja “dzirdīgām ausīm” Valsts drošības komitejā vai citā vietā.
Nu tā ir tāla pagātne, kura beidzās Atmodas gados. Jaunjelgavas luterāņu draudzē ir daudz ticīgo, darbojas svētdienas skola, katru gadu baznīcā notiek kristības, iesvētības un laulības. Draudze sakuplo, un tajā ir bērni un jaunieši, dievkalpojumus regulāri apmeklē arī daudz ģimeņu.
