Pasaulē ir maz cilvēku, kuri savu vecumu var skaitīt divējādi. Aizkrauklē tāds ir Juris Balinskis. Pirmdien viņam 24. dzimšanas diena, bet, tā kā garais gads ir tikai katrs ceturtais, tad 29. februāri, savu īsto dzimšanas dienu, viņš šogad svinēs vien sesto reizi.
Pašmācībā apgūst datorprogrammas
Juri aizkrauklieši būs ievērojuši dažādos sporta un kultūras pasākumos. Omulīgs, vienmēr smaidīgs jaunietis ratiņkrēslā. Nereti viņam līdzi ir dators. Sports un datori arī ir viņa šībrīža lielākās aizraušanās. Arī smaids un joki ir bieži viņa pavadoņi. Varbūt tāpēc, ka jau viņa dzimšanas dienā tie, kuri aizpildīja veidlapas, esot teikuši — puisim vēlāk būs jautrāk, ja svinamā diena būs tieši 29. datumā.
Lai arī par dzimto vietu Juris sauc Aizkraukli, te viņš ilgāku laiku dzīvo tikai pēdējos divus gadus. Iepriekš deviņi gadi aizvadīti Cēsu pusē, Raiskumā, divi — Jūrmalā profesionālajā vidusskolā, un enerģētiķu galvaspilsētā bijis vien kā ciemiņš. Jūrmalā apguvis elektrotehnikas montāžu. Patiesais mērķis, stājoties šajā skolā, bijis mehatronikas — jauno tehnoloģiju vadīšanas ar datora palīdzību — apguve. Diemžēl kursu nevarēja nokomplektēt. Datoriem Juris daudz laika velta arī šobrīd, pašmācībā apgūst dažādas programmas, arī programmēšanu un aplikāciju veidošanu “Android” vidē, “Java script” un citus. Kad šajā jomā apjautīs sevi pietiekami zinošu, nākošais solis būšot informāciju tehnoloģijas specialitātes apguve koledžā.
Dzejas rindas saraudina
Līdzās smadzeņu treniņam Juris vienlīdz rūpējas par fizisko sagatavotību. Pagājusī vasara un pat rudens pagājis, piedaloties pusmaratonos un maratonos Aizkrauklē, Salaspilī, Rīgā, Mežaparkā, Siguldā un citviet. Iesildīšanos sāk ar piecu kilometru braucienu, pārejot uz divas reizes garāku distanci. Plānā esot spēkus pārbaudīt arī 21 kilometra distancē. Visticamāk, to darīs Salaspilī, kur ir ratiņkrēsliem piemērota trase. Pērn šajā vietā pievīlusi tehnika, nolūzis priekšējais ritenis un septiņus kilometrus veicis vien ar trim.
Aizkrauklē Jurim īsti neveicas ar ratiņkrēslu basketbola komandas izveidi. Dalībnieki nāk un iet, tāpēc šobrīd darbojas individuāli. Iespēja trenēties komandā ir Jelgavā, uz kuru viņš aicināts doties piektdienu vakaros. Diemžēl pagaidām tas nav iespējams transporta dēļ. Varētu pats sēsties pie stūres, apliecība ir, toties sava auto vēl nav.
Vēl Juri var sastapt Bērnu un jauniešu centrā, klubā “Galaktika”, kur viņš darbojas kopā ar pārējiem jauniešiem, ar savu piemēru iedvesmojot citus un, kā pats atzīst, iedvesmu smeļoties arī no apkārtējiem.
Kad sports un datorvide nogurdina, vietā nāk mūzika, dzeja un rokdarbi. Savulaik iemēģinājis roku ģitārspēlē, draugi atzinīgi novērtējuši Jura dzejnieka talantu. Tos publicējot sociālajos portālos, un kāds no lietotājiem atzinies, ka lasītais viņu saviļņojis līdz asarām. Taujājot, kad savas septiņos gados tapušās pārdomas beidzot izdos krājumā, viņš atbild, ka tam gan neesot gatavs un šādam solim esot ilgi jānobriest, uzklausot iespējami lielāku kritiķu viedokli. Toties adījumus, tamborētos darbus labprāt dāvina vai par simbolisku samaksu pārdod sava talanta pielūdzējiem. Juris atzīst, ka ikdienā maz tādu brīžu, kuros varētu atļauties nedarīt neko, vienkārši atgulties, uzlikt austiņas un klausīties kaut no transa un aktuālās deju mūzikas.
Vai fani, draugi un paziņas ieradīsies sveikt dzimšanas dienā? Pieteicies līdz šim neviens neesot, bet gan jau kāds pārsteigums būs. ◆
