Saistībā ar nākamā gada valsts budžeta konsolidāciju sākusies cīņa starp valsti un Latvijas pašvaldībām. Viena no valdības idejām, kā samazināt izdevumus, ir no 82% līdz 77% samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieskaitījumus pašvaldību budžetā. Labklājības ministrija rosina taupīt arī garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļu pabalstiem, anulējot valsts finansēto daļu un atstājot to pašvaldību ziņā.
Latvijas pašvaldību savienība (LPS) to, protams, negrib pieļaut. Ja tā notiktu, tad budžeta konsolidācijas sekas visvairāk izjustu sociāli maznodrošinātie, bezdarbnieki, GMI saņēmēji. Graujošas sekas — nemierus valstī, ja pieņemtu šādu lēmumu, prognozē LPS vadītājs Andris Jaunsleinis. “Sociālais miers maksā naudu,” pārliecināts Jaunsleinis. “Pēdējos gados pašvaldību izdevumi ir plānoti līdz ar nagiem, lai izdzīvotu, un to samazinājums var radīt ļoti bēdīgu rezultātu.” Arī starptautisko aizdevēju pārstāvji aicina nenovelt visu atbildību pašvaldībām.
Latvijā ir izveidojusies absurda situācija — augsts bezdarbs, liels GMI un citu pabalstu saņēmēju skaits, bet tajā pašā laikā darbaspēka trūkums. Ir pašvaldības, kas rīkojas neracionāli, radot “siltumnīcas” apstākļus pabalstu ļaunprātīgiem izmantotājiem. “Arī pašvaldībās ir ievērojamas optimizācijas iespējas, īpaši ņemot vērā, ka dažās no tām iedzīvotāju skaits ir sarucis līdz minimumam,” saka ekonomists Ģirts Rungainis.
LPS rīkotajā ārkārtas sēdē piedalījās arī Aizkraukles novada pašvaldības vadītājs Leons Līdums. “Valdībai nevajadzēja šo konsolidācijas ideju izvirzīt, neinformējot pašvaldības. Josta jāsavelk gan valstij, gan pašvaldībām, šoreiz, šķiet, valsts gribēja “izbraukt cauri” uz pašvaldību rēķina,” domā Līduma kungs. “Ja nolems IIN ieskaitījumus pašvaldību budžetā samazināt, tad pašvaldībām nebūs iespēju sniegt atbalstu sociāli nenodrošinātajiem iedzīvotājiem.”
