Lai arī pēcvēlēšanu izraisītie politiskie satricinājumi vēl īsti nav beigušies, jaunās valdības ministri beidzot nopietni ķērušies pie nākamā gada budžeta vētīšanas. Ministru prezidents sola, ka, izlīdzinot budžetu, neaizskaramu jomu nebūs. Ministriju tēriņus paredzēts samazināt, ņemot vērā iepriekš veikto funkciju auditu vai arī ministriju izstrādātos priekšlikumus. Tomēr vakardienas valdības sēdē par konkrētiem skaitļiem nerunāja. Budžeta aprises joprojām ir miglā tītas.
Veidojot koalīciju, vienīgi panākta vienošanās saglabāt Veselības ministrijai pamatfunkciju budžetu, tomēr arī tai nāksies izvērtēt administratīvos tēriņus, būvniecības un citas izmaksas. Latvija arī nevar samazināt iemaksas Eiropas Savienības budžetā un valsts parāda apkalpošanai nepieciešamo summu. Ar paziņojumiem par gaidāmo līdzekļu samazinājumu kultūras darbiniekus un lauksaimniekus jau paspējis satraukt Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” viņš paziņojis, ka, iespējams, nāksies samazināt subsīdijas lauksaimniecībai, izglītībai un kultūrai, īpaši izceļot tieši teātrus un Operu. Pret to gan kategoriski sola iebilst kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Iespējams, budžeta ieņēmumus nāksies papildināt, paaugstinot nodokļus. Kādus tieši, tas nav zināms.
Beidzot plānots samazināt arī Latvijas Bankas administratīvos izdevumus, tostarp arī bankas darbinieku algas iekļaut vienotajā atalgojuma sistēmā. Pret to, protams, aktīvi iebilst bankas darbinieki.
Pirms vēlēšanām valdības vadītājs solīja neķerties klāt pensijām. Taču nu kļuvis zināms, ka viens no budžeta izlīdzināšanas pasākumiem ir sociālo iemaksu samazināšana otrajā pensiju līmenī. Tas nozīmē, ka šodienas strādājošajiem, visticamāk, neizdosies sakrāt pienācīgu pensiju vecumdienām. Budžetu valdība sola iesniegt Saeimā… decembrī. Gaidīsim.