Nepārdomāti un neefektīvi tiek organizēts darbs, lai sakārtotu komunālo saimniecību pilsētā, nemeklējot iespējas ietaupīt jau tā knapos līdzekļus.
Nepārdomāti un neefektīvi tiek organizēts darbs, lai sakārtotu komunālo saimniecību pilsētā, nemeklējot iespējas ietaupīt jau tā knapos līdzekļus. Šādus pārmetumus kārtējā domes sēdē Pļaviņu pašvaldības deputāti izteica uzņēmuma “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” vadītājam Ivanam Kitovam.
Nebūšanu ir daudz, bet visvairāk tās saistītas ar apkuri. Šobrīd “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” ir lielās siltumtīklu rekonstrukcijas gaidās. Kā informēja Kitova kungs, noslēgts līgums ar darbu izpildītājiem — akciju sabiedrību “Komforts”, sākta gatavot projekta dokumentācija. Izsludināta cenu aptauja par siltummezglu telpu uzbūvi. Saņemti piedāvājumi no trijām firmām. Pagaidām gan vēl nav noslēgts līgums ar banku par kredīta saņemšanu, jo Ekonomikas ministrija pieprasījusi vēl papildus informāciju par projektu. Ja vairāk aizķeršanos nebūs, šo līgumu varēs drīz noslēgt.
Uzņēmuma vadītājs atzīst, ka reāli darbi varētu sākties jūlija vidū. Lai arī laika nav nemaz daudz tik vērienīga projekta realizēšanai, jo pilnībā jārekonstruē katlumāja Rīgas ielā un jāsakārto katlumāja Raiņa ielā, Ivans Kitovs ir pārliecināts, ka līdz jaunajai apkures sezonai to visu pagūs izdarīt. Līgumā ar “Komfortu” darbus paredzēts beigt līdz 1. septembrim, bet neliela aizkavēšanās tomēr var būt.
Izsludināta arī cenu aptauja par kurināmā piegādi nākamajai apkures sezonai.
Remontē paklāju klapējamo
— Man nav skaidrs, vai ir pasākumu plāns, lai sagatavotos nākamajai apkures sezonai? Kas notiek Raiņa ielas katlumājā, vai tur katli ir pārbaudīti un sagatavoti, ja tas nepieciešams? Pašu strādnieki to var izdarīt, un arī lielus līdzekļus tas neprasa. Metinātājs man teica, ka viņš pie daudzdzīvokļu mājas remontē paklāju klapējamo. Tas ir absurds! Kā būs, kad vajadzēs kurināt? Gaidiet tikai kredīta tūkstošus, bet neviens nedomā, kā nokārtot iepriekšējās saistības, — sašutusi deputāte Laima Strautiņa, kura iepriekš vadīja Pļaviņu komunālo saimniecību.
Arī uzņēmuma pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis Māris Pilskalns pēc veiktās pārbaudes kā būtiskākos trūkumus SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” darbā minēja to, ka darbiniekiem nav precīzi formulēti darba pienākumi, līdz ar to nevar kontrolēt viņu darbu. Nav arī veikti nekādi norēķini ar iepriekšējās sezonas malkas piegādātājiem.
Nebūs avansa — nebūs apkures
Iedzīvotājus neapmierina, ka visu vasaru nebūs karstā ūdens. Tā kā Raiņa ielas katlumājā vērienīgi darbi nav paredzēti, deputāts Modris Vītols interesējās, vai nav iespējams vismaz to kurināt kaut pāris reižu mēnesī, jo cilvēkiem nav kur nomazgāties. Tā kā uzņēmuma finansiālā situācija ir bēdīga, šādu iespēju Ivans Kitovs solīt nevarēja.
Savukārt deputāte Gunta Žilde uzskata, ka tādējādi iedzīvotājiem nav pamata maksāt avansu, kas par apkuri jāmaksā arī vasarā. Viņasprāt, daudziem nav arī saprotams, kur paliek līdzekļi, ko privatizēto dzīvokļu īpašnieki maksā par namu apsaimniekošanu. Neko neremontējot vai nelabiekārtojot.
I. Kitovs atzīst — nebūs avansa maksājumu, nebūs arī apkures, jo nespēs iegādāties kurināmo. Savukārt šovasar dzīvojamajās mājās veikti remonti par 500 latiem. Kopumā tie paredzēti par 8000 latiem.
— Mani izbrīna fakts, ka uzņēmums plāno remontus, labi zinot, ka nevar to atļauties, jo nav līdzekļu. Vai ir vērts ko sākt, ja nevar pabeigt? — jautā Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētājs Helmuts Banders.
Viņš piebilst, ka uzņēmuma finansiālā situācija jau parāda, kur paliek namu apsaimniekošanas nauda. No kopējiem ieņēmumiem apmēram 50 procentu samaksā algās un nodokļos, no atlikušās daļas jāsedz arī saimnieciskie izdevumi. Tas, kas paliek pāri, ir krietni par maz, lai kaut ko sāktu. Turklāt iedzīvotāju parādi par īri un apkuri 1. jūnijā bija 32 314 latu.
Naudu nekontrolē
Joprojām nenokārtots jautājums ir par atkritumu izvešanu pilsētā. Iepriekšējās domes sēdēs Kitova kungs teica, ka jūnijā sāks strādāt uzņēmuma rīcībā esošā atkritumu savākšanas un izvešanas automašīna. Līdz ar to varēs pilnībā atteikties no SIA “Aizkraukles komunālo uzņēmumu kombināts” pakalpojumiem. Pagaidām tas nav izdevies, jo darba kārtībā ir tikai puse no konteineriem, nav sakārtoti visi to novietošanas laukumi pie daudzdzīvokļu mājām. I. Kitovs uzskata — kamēr tas nav izdarīts, tikai pašu spēkiem šo pakalpojumu veikt nav iespējams.
Tikmēr atkritumi uzņēmumam izmaksā dubulti — daļu tērē par savu autotransportu, bet lauvas tiesu jāmaksā “Aizkraukles komunālo uzņēmumu kombinātam”, kam “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” par šo pakalpojumu ir parādā vairāk nekā 4000 latu.
Pēc visa apspriestā Helmuts Banders uzskata, ka līdzekļu plūsma uzņēmumā nav kontrolēta, ienākumi un izdevumi nav pamatoti sadalīti. Ja kādā pozīcijā nauda ienāk, tajā vajag to arī tērēt. Nevar jaukt kopā smiltis ar rozīnēm un teikt, ka tā ir biezputra. Pretējā gadījumā kaut kas tiek darīts, bet rezultāta nav.
