Vai rajonu sabiedriskajam transportam draud iznīkšana? Uz šādu jautājumu mēģināja atbildēt Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs.
Vai rajonu sabiedriskajam transportam draud iznīkšana? Uz šādu jautājumu mēģināja atbildēt Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs.
Atbilde ir — lai šī nozare varētu funkcionēt, vajag vairāk naudas. Ne visi sabiedriskā transporta maršruti rajonos pasažieru pārvadātājiem ir rentabli, un viņi arī nav nekādi misionāri, kuru galvenā rūpe ir cilvēku labklājība. Diemžēl nerentablo maršrutu dēļ radušos zaudējumus līdz šim valsts sedz tikai daļēji.
Skumji apzināties, ka laikā, kad varam izmantot jaunākās tehnoloģijas, daudzas lietas sasniedzamas gandrīz vēja ātrumā un nav problēmu nokļūt jebkurā pasaules malā, ir tik sarežģīti aizbraukt uz kādu Latvijas pagastu. Jo tālāk no rajonu centriem, jo bezspēcīgāki esam.
Saeima šonedēļ konceptuāli atbalstīja Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumprojektu, kas paredz šo jomu organizēt vienotā maršrutu tīklā. Satiksmes ministrija norāda, ka, saglabājot esošo sabiedriskā transporta sistēmu, nepieciešamā finansējuma apjoms katru gadu pieaugs, taču pakalpojumu kvalitāte proporcionāli neuzlabosies. Tāpēc šajā nozarē nepieciešama būtiska reforma.
Kārtējā skaistā apņemšanās. Šaubos, vai tā tuvākajā nākotnē kaut ko atrisinās. Centrālajos maršrutos viss ir daudzmaz kārtībā un nav lielu problēmu ne autobusu, ne vilcienu satiksmē. Problēmas ir tieši lauku rajonos. Tomēr ne jau tikai sabiedriskā transporta nepietiekamība tās rada. Joprojām lielākā sāpe ir mūsu ceļi. Pavasarī visas nebūšanas no jauna lien ārā kā īleni no maisa. Cilvēki ik dienu to jūt, braucot kaut vai uz Valli vai Seci.
Politiķi optimistiski prot runāt par atbalstu laukiem, bet pašu galveno — pieņemamus ceļus — nevar nodrošināt. Ko līdz sistēmas reforma, ja līdz galam to nerealizē? Šobrīd ir zināms, ka ceļa Aizkraukle — Jēkabpils asfaltēšana iekļauta Eiropas reģionālo fondu programmā. Varam vien gaidīt, vai to apstiprinās.
