22. maijs — visu kalendārā neierakstīto vārdu diena.
22. maijs — visu kalendārā neierakstīto vārdu diena
Vārdu modi pēdējā laikā diktē literatūra, politika un seriāli. 22. maijā vārda svētki ir visiem to reto vārdu īpašniekiem, kuru vārdi nav ievietoti tradicionālajā kalendārā.
Liela izvēle
Latviešu vārdadienu kalendārs lielā mērā saistīts ar katolicismu, tāpēc šiem tradicionālajiem vārdiem datumi saskan ar citu tautu kalendāriem. Sešdesmitajos gados daļu vārdu no kalendāra izsvītroja, pēc tam astoņdesmito gadu sākumā tos atjaunoja, un kopš tā laika tradicionālais kalendārs ir relatīvi stabils.
Spriežot pēc pagājušā gada kalendāra datiem, 1 300 000 Latvijas iedzīvotājiem pienākas 957 vārdi. Pilnajā kalendāra versijā ir ap pieciem tūkstošiem vārdu.
Aizkraukles rajona dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Olita Sticere stāsta, ka pēdējos gados cilvēki izvēlas eiropeiskus un amerikāniskus vārdus: “Pamazām pazūd tradicionālie latviešu vārdi, to vietā nāk citi. Pēdējie reģistrētie jaundzimušo vārdi ir — Adriana, Arīna, Daniels, Krista, Jānis, Ksenija, Madlēna, Markuss, Laura, Staņislavs, Toms, Kristiāns, Karīna, Patrīcija un citi. Domāju, ka vecākiem, izvēloties vārdu bērnam, ir jāpadomā, cik gados viņš spēs savu vārdu izrunāt un pareizi uzrakstīt. Bieži tas bērnam sarežģī dzīvi.
Mode atgriežas
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati liecina, ka pagājušajā gadā dzimušo bērnu vidū populārākais meiteņu vārds ir bijis Anna, tas dots 323 meitenītēm, savukārt 318 puiku nosaukti par Danieliem. Populārākie meiteņu vārdi, ko vecāki izvēlas savām atvasēm, ir Anna, Viktorija, Anastasija, Marta, Elizabete, Laura, Paula, Evelīna, Marija un Alise. Populārākie puišu vārdi — Daniels, Jānis, Markuss, Roberts, Kristers, Aleksandrs, Ralfs, Emīls un Maksims. Interesanti, ka tieši latvieši ir īpaši radoši vārda došanā saviem bērniem, turpretī krievu tautības cilvēki vairāk izvēlas tradicionālus vārdus, tādējādi izrādot cieņu savai kultūrai, un ar jaunradi nenodarbojas. Sieviešu personvārdiem raksturīgi, ka tie nomainās ik pēc divām paaudzēm. Kādā brīdī vārds pārstāj būt moderns, bet kaut kad tas atgriežas, tagad meitām vecāki atkal izvēlas vārdus Dārta, Ķērsta un Katrīna.
Kā tikt pie savas vārdadienas?
Latviešu valodas institūta un Valsts valodas centra komisija reizi gadā izskata ierosinājumus iekļaut kalendārā jaunus vārdus. Rakstot vēstuli Valsts valodas centram, jebkurš iedzīvotājs var ieteikt kalendārā iekļaut kādu jaunu vārdu. Katru gadu komisija izskata 100 — 150 ierosinājumu, parasti kalendārā nokļūst 5 — 10 jaunu vārdu. Galvenie nosacījumi, kalendārā iekļaujot jaunu vārdu ir, lai tas būtu vismaz diviem cilvēkiem, lai vārds būtu labskanīgs, patīkams un latvisks. Vārds nedrīkst aizskart cilvēka cieņu. Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet arī tādi ir sastopami.
Kā nevienam
Aizkraukliete Alfija Corna pie sava oriģinālā vārda tikusi, pateicoties vecākiem. Viņiem iepatikusies kāda dziesmiņa, kurā apdziedāts Alpu kalnu skaistums, un viņi atvasinājuši vārdu Alfija. “Nepazīstu nevienu sievieti ar tādu vārdu kā man. Esmu pieradusi, ka cilvēki parasti pārjautā, jo domā, ka pārklausījušies.”
Daļa Kopāne no Sērenes stāsta, ka viņai ir lietuviešu vārds un latviešu kalendārā tas nav ierakstīts: “Lietuvā tas ir populārs vārds, arī Latvijā zinu vairākas sievietes ar tādu pašu vārdu. Vārdadienu svinu 22. maijā, bet man nekad nav traucējis tas, ka mana vārda nav latviešu kalendārā.”
Skrīveriete Emerita pie sava vārda tikusi, pateicoties vecmāmiņai. Viņas vārds jau sen sastopams baznīcas kalendārā, un vārdadienu Emerita svin 22. septembrī. “Labprāt svinētu savu vārdadienu un gribētu, lai arī mans vārds ir kalendārā,” atzīst skrīveriete.
