Aizkraukles komunālo uzņēmumu kombināts (KUK) 2012. gadu noslēdza ar 20,4 tūkstošu latu lielu peļņu, taču 2013. gadu — ar 21,1 tūkstoti latu lieliem zaudējumiem. Kāpēc tā — to skaidro KUK valdes loceklis Ivars Sekacis.
Grib “padzīt” “EURO CONCORD A”
Būtiskākais iemesls ir klientu zaudēšana Kokneses, Skrīveru novadā, Vallē, Kurmenē, daļēji Jaunjelgavas novadā — tur atkritumu apsaimniekošanas konkursā uzvarēja citi uzņēmumi. Sekača kungs skeptiski vērtē kārtību, kad iepirkumu konkursos uzvar pretendenti ar zemākās cenas piedāvājumu. Iedzīvotāji par to priecājas, viņiem ir vienalga, kas izved atkritumus, tas var būt uzņēmums no Rīgas, Ogres vai citurienes, galvenais, ka lētāk. Taču ilgtermiņā visā Latvijā tas var draudēt ar vietējo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu iznīkšanu. Kad vietējie uzņēmumi, kas gadiem ilgi apkalpojuši savu teritoriju bijušo rajonu robežās, iznīks, operatori no citurienes paaugstinās cenas.
“Koknesē uzvarēja uzņēmums “L & T” no Rīgas, piedāvājot tikai nedaudz mazāku maksu par iepriekšējo, kad atkritumus izveda Aizkraukles KUK. “L & T” piedalījās iepirkumu konkursā arī Neretas novadā, taču ar krietni vien augstāku cenu nekā Koknesē. Neretas novadā uzvarējām mēs ar zemākas cenas piedāvājumu,” stāsta Sekača kungs. “Aizkrauklē atkritumus izved arī firma “EURO CONCORD A”, lai gan tai nav tiesību to darīt. Mēs vēlamies panākt, lai šī firma Aizkraukles novadā atkritumus vairs neizved.”
Otrs zaudējumu cēlonis ir siltā ziema — nebija jātīra sniegs un jākaisa ielas, līdz ar to ir mazāki ieņēmumi.
Darbinieku skaits tas pats
Aizpērn, 2012. gadā, KUK ieņēmumi par labiekārtošanas darbiem — bedrīšu remontu, zāles pļaušanu, sniega tīrīšanu un citiem — bija 111 tūkstošu latu, bet 2013. gadā — 88,6 tūkstoši latu. Savukārt par atkritumu izvešanas un asenizācijas pakalpojumiem 2012. gadā ieņemts 310 tūkstošu latu, bet pērn — 276 tūkstoši latu. Tā kā samazinājies izvedamo atkritumu apjoms, mazāk ir iztērēts degvielas un smērvielu, zemāka kļuvusi arī strādājošo vidējā darba alga — 2012. gadā vidējā mēneša darba alga bija 455 lati, bet pērn — 421 lats. Uzņēmumā 2011. gadā strādāja 23 darbinieki, bet pērn un aizpērn — 22.
“Daļu pērnā gada pelņas ieskaitījām pašvaldībai, kas ir uzņēmuma īpašniece, bet lielāko daļu noguldījām bankā. Svarīgi, lai būtu naudas rezerve un laikā varētu izmaksāt algas un nopirkt degvielu, lai mūsu darbi neapstātos,” saka Sekača kungs. “Šo gadu ceram noslēgt ar nelielu — 935 eiro — peļņu. Banku kredītu mums nav. Vienīgais lielākais pastāvīgais debitors ir Aizkraukles ATU, kas mums ir parādā kopš 2012. gada, kad veicām autobusu stacijas apkārtnes labiekārtošanu. Uzņēmums mums nav samaksājis 18 tūkstošu eiro.”
No saimnieciskās darbības — dažādu pakalpojumu sniegšanas — pērn ieņemts 5014 latu, piemēram, uzņēmumā var nomāt automašīnas kravu pārvadāšanai.
Maksa tāda pati kā iepriekš
Iedzīvotāji ir sašutuši par to, ka maksu par atkritumu izvešanu aprēķina dzīvoklim, nevis pēc cilvēku skaita kā agrāk. Sekača kungs teic, ka uzņēmums atkritumu maksu iekasē tādu pašu kā iepriekš, aprēķinot to par katru izvesto kubikmetru. Pašvaldības uzņēmums “Lauma — A” maksu par atkritumu izvešanu iekasē no iedzīvotājiem un ieskaita KUK. Aizkraukles novadā izvesto atkritumu apjoms, salīdzinot ar 2012. un 2013. gadu, nav būtiski mainījies.
Aizkraukles novada pašvaldība uzņēmuma finanšu pārskatu ir izskatījusi un apstiprinājusi. ◆
