Draudzīgā aicinājuma fonda veidotajā skolu reitingā Aizkraukles reģiona ģimnāzijas ir pirmajā piecdesmitniekā, savukārt lauku vidusskolas četrdesmitniekā. “Staburags” skaidro, ko šāds reitings nozīmē skolām un vecākiem.
Skolas vētī pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem četrās nominācijās: ģimnāzijas (tajā skaitā arī valsts ģimnāzijas), pilsētu vidusskolas, lauku vidusskolas un specializētās skolas (piemēram, tehnikumi, arodvidusskolas, mūzikas skolas). Skolas vērtējumu iegūst, aprēķinot atsevišķu mācību priekšmetu matemātiski vidējo vērtību.
Abstrakti reitingi
Aizkraukles novada ģimnāzijas direktors Aldis Labinskis skaidro, ka valsts ģimnāzijas grūti salīdzināt ar pašvaldību ģimnāzijām. Proti, lauku vidusskolas uzņem visus bērnus, kuri grib mācīties, savukārt Rīgā skolas rīko konkursus un atlasa sekmīgākos censoņus, tāpēc salīdzināt lauku un pilsētu mācību iestādes esot nekorekti. Tomēr A. Labinskis atzīst, ka reitingi ir veids, kā ieraudzīt savus sasniegumus, bet tie neesot skolas pašmērķis un ne vienmēr atspoguļo patieso situāciju mācību iestādē.
Līdzīgās domās ir arī Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš, kurš skaidro, ka “skola nevirza audzēkņus uz to, lai iegūtu augstu novērtējumu reitingos, mērķis ir likt skolēniem pašiem izvēlēties kārtot eksāmenus tajā priekšmetā, kurā viņi vēlas”. Tādējādi Rakstiņš norāda uz nolikuma niansēm, proti, Draudzīgā aicinājuma fonds vētī tikai tos eksāmenus, kurus kārto vismaz trīs skolēni. Ja, piemēram, vēsturi izvēlas kārtot divi skolēni no klases, skolu nevērtē reitingos. Tāpat A. Rakstiņš skaidro: ja kāda skola nav iekļuvusi reitingā, tas nenozīmē, ka tā ir slikta. Viņaprāt, reitingi ir abstrakts jēdziens, ja skola nerīko iestājeksāmenus. “Kur mēs tos eņģeļus ņemsim, jāstrādā ar to, kas mums ir. Ja no četrām ballēm “uzvelkam” uz sešām, tad reitingā neesam,” saka Skrīveru skolas direktors.
Arī Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore Laima Grebska norāda, ka skolu reitingi ir acij un ausij tīkami, bet ne vienmēr atklāj objektīvo situāciju. Viņa skaidro, ka, piemēram, Neretas skolā ir augsti rezultāti ķīmijas eksāmenos, bet gala eksāmenu šajā priekšmetā izvēlas kārtot maz skolēnu. Viņasprāt, centralizēto eksāmenu rezultāti ir diezgan objektīvs rādītājs, bet visobjektīvāk būtu, ja skolas vērtētu izaugsmes dinamikā.
Pļaviņu novada ģimnāzijas direktore Rita Pole teic, ka centralizēto eksāmenu rezultāti ir pamatu pamats pedagoģiskā darba plānošanai. Saistībā ar šiem rezultātiem, piemēram, Pļaviņu skolā izvirza nākamā gada mērķus un uzdevumus. “Darbu analizējam pedagoģiskās padomes sēdēs, spriežam — kur ir tās nianses, kāpēc pasliktinās sekmes, ja uzlabojas — kas tam bija iemesls. Varbūt ir kāds kolēģa labās prakses piemērs, kuru var pārmantot citi skolotāji.”
Skolas mērķi
Kāds tad īsti ir katras skolas uzdevums? A. Labinskis atbild, ka skolas uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību ikvienam: “Ir jāizglīto arī, pēc sekmēm vērtējot, vājāki skolēni — jācenšas “pavilkt” sekmes uz augšu. Atlasīt kādu specifisku “zvaigžņu klasi”, kuras mērķis ir iegūt augstus reitingus, mūsu demogrāfiskajā situācijā un skolu blīvumā nav iespējams.” Vecāki saviem bērniem izvēlas tās skolas, kuras viņiem ir pieņemamākas — arī kvalitāte, iespējams, nav mazsvarīga, domā Labinskis. Jautāts, kā vērtē ģimnāzijas sasniegumus, direktors atbild, ka skolas mācību kvalitāte, viņaprāt, ir laba, jo reitingi atkarīgi ne tikai no skolotāja, bet lielā mērā no skolēniem. Vaicāts, cik daudz var prasīt no skolotāja, viņš atbild: “Ja visi skolēni būtu vienlīdz talantīgi, tad varētu arī no skolotāja prasīt — tev jāpanāk tāds un tāds līmenis. Ja vidusskolā uzņemam visus, tad šādu vadības mērķi skolotājam ir grūti izvirzīt. Tomēr uzstādījumi mums ir augsti — tas nenozīmē, ka mēs pavirši strādājam.” Vai gribētu iestājeksāmenus ģimnāzijā? “Šobrīd tas ir utopiski. Nav problēmu sarīkot atlasi. Kas mācīsies?” viņš jautā.
Uzvar tā, kas tuvāk mājām
Kā šādus skolu reitingus vērtēt vecākiem? Vecākiem skolas ir jāvērtē pēc citiem kritērijiem — domā direktori Skrīveros un Aizkrauklē. Vecākiem esot svarīgi ekonomiskie aspekti — piemēram, “uzvar” tā skola, kas tuvāk mājām. Savukārt Pļaviņu novada ģimnāzijas direktore uzsver, ka vecākiem jāpievērš uzmanība arī reitingiem: “Tā viņi var secināt par skolas prestižu kopumā, jo no malas bieži šķiet, ka skola “strādā” ne tik labi, kā gribētos, bet tad, kad iedziļinās šajos rezultātos, var secināt, ka skola “strādā” augstā līmenī un labā kvalitātē.” Jautāta, vai Pļaviņu novada ģimnāzijas 52. vieta reitingos ir augsta, direktore atbild: “Mūs vērtē ģimnāziju statusā, tomēr esam lauku skola. Ģimnāziju vērtējumā esam vidū, manuprāt, rezultāts ir labs. Ja mūs ierindotu starp vidusskolām, būtu krietni virs vidējā valstī.” Vaicāta, kāpēc Aizkraukles novada ģimnāzijai ir augstāk reitings kā Pļaviņu novada ģimnāzijai, Pole skaidro: “Apzināmies, ka Aizkraukle ir lielāka pilsēta. Tur uzņēmējdarbība attīstītāka, līdz ar to ģimenes ir veselīgākas un bērnu kontingents ir labāks. Jo ģeogrāfiski dziļāk skola ir laukos, jo reitings zemāks.” Arī Labinskis: “Reitingi iepriecina, bet ar Pļaviņām sevi nesalīdzinām, jo viņiem ir vēl kritiskāks skolēnu skaits nekā Aizkrauklē.” Tāpat viņš norāda, ka viena gada reitingu vērtējums nav objektīvs, reitingi būtu jāvērtē vismaz piecu gadu griezumā, jo, ja skolā ir vismaz viena “zvaigzne”, tā ceļ visas skolas prestižu.
Uzziņa
Vidusskolēni kārto trīs eksāmenus: obligātie ir latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā, vienu var izvēlēties. Parasti skolēns eksāmenu izvēlas pēc tā, vai augstskola šo eksāmenu pieprasa kā iestājeksāmenu. Ja augstskola nepieprasa konkrēto eksāmenu, izvēlas kārtot tajā mācību priekšmetā, kurā jūtas pārliecinātāks.
Fakts
Draudzīgā aicinājuma fonda veidotais reitings
Ģimnāzijas:
1. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
2. Rīgas Valsts 3. ģimnāzija
3. Rīgas Valsts 2. ģimnāzija
30. Aizkraukles novada ģimnāzija
52. Pļaviņu novada ģimnāzija
Pilsētu vidusskolas:
1. Alojas Ausekļa vidusskola
2. Rīgas Centra humanitārā vidusskola
3. Rīgas 64. vidusskola
72. Aizkraukles 1. vidusskola
Lauku vidusskolas:
1. Špoģu vidusskola
2. Pilsrundāles vidusskola
3. Baltinavas vidusskola
8. Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
18. Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola
41. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola
Viedoklis
Aiva Smelcere,
Aizkraukles jaunatnes lietu speciāliste
— Domāju, vecākiem ir svarīga katras skolas izglītības kvalitāte — viņus interesē labas atzīmes. Ir svarīgi, kāda perspektīva skolēnam, beidzot vidusskolu, ir iestāties, piemēram, augstskolā budžeta grupā. Tāpat svarīgi, kā skolā māca valodas, jo no tā nereti ir atkarīgs, vai skolēns varēs iestāties augstskolā ārpus Latvijas.
Tas, ko es gribētu, lai vecāki vairāk vērtē iekšējo vidi skolā. Ja skolā ir negatīvs klimats, tas ietekmē jauniešu sekmes un vēlmi mācīties. Jāatceras, ka skolu reitingos neatspoguļojas tas, kā jūtas skolēns.
