Mazzalves pagasta iedzīvotāja Anna Grenciņa — Grencione ir neapmierināta ar ģimenes ārstes Antas Rancānes darbību un attieksmi pret pacientiem.
Mazzalves pagasta iedzīvotāja Anna Grenciņa — Grencione ir neapmierināta ar ģimenes ārstes Antas Rancānes darbību un attieksmi pret pacientiem. Sievietei nav skaidrs, kāpēc par medicīniskajiem pakalpojumiem tiek pieprasīta papildu samaksa.
“Staburags” uzklausīja abu sieviešu un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) Zemgales nodaļas ekspertīzes ārstes Ināras Pabērzes viedokli.
Viena vizīte, divas maksas
Mazzalves pagasta iedzīvotāja Anna Grenciņa — Grencione un viņas vīrs par ģimenes ārstu izvēlējušies Daini Kaķi Aizkrauklē, bet abas nepilngadīgās meitas pierakstītas pie ārstes Antas Rancānes. Dzīvesvietu ģimene deklarējusi Mazzalves pagastā. “Biju vizītē pie ginekoloģes Dzenes, kura uz Mazzalvi regulāri brauc no Bauskas, un ārste par vizīti prasīja Ls 3,50. Neizpratni radīja tas, ka ārste Rancāne par šo pašu ginekoloģes apmeklējumu no manis pieprasīja vēl Ls 1,50. Kad pateicu, ka prasīto summu nemaksāšu, ārste paziņoja, lai nākamreiz bez desmit latiem viņas ģimenes ārstes praksē nerādos vai arī man jāpārreģistrējas pie viņas. Man un vīram izdevīgāk palikt ārsta Kaķa pacientiem, jo katram ir tiesības izvēlēties savu ģimenes ārstu. Esmu pārsteigta par ārstes Antas Rancānes nekompetenci un skarbo attieksmi,” sašutusi ir Anna Grenciņa — Grencione.
Par pakalpojumiem jāmaksā
“Staburags” sazinājās ar ārsti Antu Rancāni, un viņas viedoklis par notikušo ir atšķirīgs: “Savā ģimenes ārstes praksē pieņemu galvenokārt savus pacientus. Protams, iespēja konsultēties un vērsties pēc palīdzības ir visiem, tomēr tādā gadījumā tie ir maksas pakalpojumi, un man ir tiesības noteikt maksas pakalpojumu cenas. Šajā gadījumā, kad paciente ir neizpratnē par pieprasīto pusotru latu pēc ginekoloģes apmeklējuma, jāsaprot lietas būtība. Man ir noslēgts līgums ar ārsti Dzeni, es maksāju pagastam par telpu īri un nodrošinu speciālistam nepieciešamo aprīkojumu. Uzskatu, ka pusotrs lats nav milzīga summa, lai to nevarētu samaksāt. Protams, ir iespēja reģistrēties pie manis kā pie savas ģimenes ārstes, un tad šī papildu noteiktā summa — Ls 1,50 — nebūs jāmaksā. Vienīgā kļūda, kuru atzīstu, ir strīda karstumā pateiktais, lai nākamreiz pie manis bez desmit latiem uz konsultāciju nerādās. Es domāju — līdzšinējo piecu latu vietā, kuri jāmaksā pie manis nereģistrētiem pacientiem. Mēs visi esam tikai cilvēki, visi esam aizņemti, un dienas beigās arī ārsts var saasināti reaģēt uz dažādām pacienta prasībām.”
Ja nav ģimenes ārsta aprūpē
Lai noskaidrotu, kurai — pacientei vai ārstei — ir taisnība, “Staburags” lūdza skaidrojumu VOAVA Zemgales nodaļas ekspertīzes ārstei Inārai Pabērzei: “Katrs ģimenes ārsts uz savu ārsta praksi aicina tikai savus pacientus. Protams, akūtiem slimniekiem neviens ārsts nekad palīdzību nedrīkst atteikt, tam pat paredzēta viena stunda pieņemšanas laikā. Pēc tam, kad notiek jau plānveida ārstēšana, tas uzskatāms par maksas pakalpojumu. Arī šajā gadījumā, kad sievietei pieprasīts pusotrs lats, ir jāsaprot, ka, neesot konkrētā ģimenes ārsta aprūpē, viņai ginekoloģiskā konsultācija ir maksas pakalpojums. Ja sieviete nevēlas pārreģistrēties pie ārstes Rancānes, tās ir viņas tiesības, taču viņa nedrīkst pretendēt uz līdzīgu maksu kā šīs ārstes pacienti. Teorētiski ir iespēja lūgt savu ģimenes ārstu, konkrētajā gadījumā Daini Kaķi, lai viņš slēdz līgumu ar ginekoloģi Dzeni par pacientes apskati un vienojas par samaksu. Tādā gadījumā pusotrs lats nebūtu jāmaksā.”
***
Nekas traģisks it kā nav noticis, tomēr cilvēki sarežģījuši savstarpējās attiecības tikai tāpēc, ka nav pratuši viens otrā ieklausīties.
