Portāla lasītāji bija atsaucīgi un labprāt izklāstīja savu pieredzi. Viņu viedokļus varat uzzināt līdzās rakstam. Pacienti lielākoties ir apmierināti ar ārstēšanu un personāla attieksmi, izņemot dažus — kādam ir sliktas atmiņas par aklās zarnas operāciju, bet cits norādījis interneta adreses, kur lasāmi kritiski vietējo Jēkabpils laikrakstu raksti par ķirurgu un traumatologu darbu. Taču gandrīz visus neapmierina sadzīves apstākļi, tie viņiem šķiet briesmīgi — vecas, neremontētas telpas, smirdīgas un šauras tualetes. Kā ir īstenībā? Slimnīcā “Staburagu” laipni sagaida uzņemšanas nodaļas vadītājs koknesietis Imants Balodis, kurš šajā amatā ir jau četrus gadus, bet slimnīcā strādā piekto gadu.
“Ja diagnoze ir skaidra, pacients uzņemšanas nodaļā uzturas neilgi un dodas tālāk uz slimnīcas palātu, bet pārējos gadījumos noskaidrojam diagnozi un, ja veselība ir kritiska, to stabilizējam,” stāsta Imants Balodis. Līdzās ir traumpunkts, un pacienti pēc palīdzības vēršas arī tur.
Var nakšņot viesnīcā
Imants Balodis atzīst, ka daļai pacientu, kurus atved neatliekamās palīdzības brigādes, arī no Aizkraukles reģiona, varētu palīdzēt ģimenes ārsti vai vietējo traumpunktu mediķi. Jēkabpils slimnīcas uzņemšanas nodaļā viņiem sniedz palīdzību un pēc tam bieži vien var doties mājās, taču ap pulksten 15 uz Aizkraukli aizbrauc pēdējais autobuss, bet pulksten 19.40 — vilciens.
“Pēc pacientiem atbrauc radinieki, citiem iesakām pārnakšņot sporta biedrības “Vārpa” viesnīcā iepretim slimnīcai, par diennakti tur jāmaksā seši lati,” stāsta Imants Balodis. Viņš un arī slimnīcas vadītājs Ivars Zvīdris uzskata, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) vadītāja Armanda Ploriņa ieteikums slimnīcām veidot pacientu viesnīcas nav īsti pareizs, jo slimnīcu uzdevums ir ārstēt, nevis nodarboties ar viesnīcu pakalpojumiem.
Daļai pacientu nav naudas, un viņi lūdz atļauju līdz rītam palikt uzņemšanas nodaļā. Reiz uz kušetes nakšņojusi kāda pensionāre. “Dalāmies ar tēju un vakariņām,” teic ārsts Balodis. Viņš domā, ka varbūt par naktsmājām pacientiem varētu vienoties ar Jēkabpils klosteri.
Dzērājiem neļauj nosalt
Diemžēl ir gadījumi, kad atvestie pacienti uzņemšanas nodaļā izguļ dzērumu. Jēkabpils policijā atskurbtuves nav, un dažkārt uz ielas guļošo iereibušo cilvēku “ātrie” vai policisti atved uz slimnīcu, lai gan pareizāk būtu, ja viņus aizvestu mājās. Nesen kāda iereibusi un pusģērbta jauniete nakts vidū atvesta pat no Aizkraukles. Slimnīcas darbinieki ir neziņā, kā rīkoties — naktsmājas dzērājiem slimnīcā nav paredzētas, taču salā uz ielas izdzīt viņus arī nedrīkst. Jēkabpilī ir nakts patversme, kur par nakti jāmaksā lats, taču iereibušos tur neielaiž.
Vairāk speciālistu
Jautāju, vai bija pareizi Aizkraukles slimnīcu saglabāt tikai kā aprūpes slimnīcu? Imants Balodis atbild apstiprinoši.
Jēkabpils slimnīcā ir viena no labākajām operāciju zālēm Latvijā, tajā strādā dažādu profilu speciālisti, kādu nav Aizkrauklē, un izmantojama plašāka un daudzveidīgāka medicīniskā palīdzība. Uzņemšanas nodaļā darbinieku gan varēja būt vairāk. Lai gan slodze nedaudz ir palielinājusies, jo pacientus ved arī no Aizkraukles un Līvāniem, darbinieku skaits palicis līdzšinējais. Tomēr rindas un sastrēgumu “Staburags” neredzēja. “Pacientu plūsma nav prognozējama. Ir mierīgas dienas, bet citreiz pacientu ir daudz, parasti nedēļas sākumā,” viņš atzīst. Lai gan pacientu ir vairāk, gultu skaits, salīdzinot ar laiku pirms trijiem gadiem, ir samazināts. Lai tiktu galā ar pacientu plūsmu, ir sarucis viņu ārstēšanas laiks slimnīcā, bet pēc tam, ja vajadzīgs, ārstēšana jāturpina aprūpes slimnīcā Aizkrauklē, Līvānos vai mājās. Ivars Zvīdris atklāj, ka arī citās Eiropas Savienības valstīs pacienti stacionārā pavada neilgu laiku.
Trīs jauni lifti
Uzņemšanas nodaļa ir izremontēta, un pašlaik remontē arī slimnīcas galveno piecstāvu korpusu. Jau nomainīti logi, no pagrabstāva līdz piektajam stāvam var nokļūt, izmantojot trīs jaunus liftus. Visu laiku fonā skan urbju un citu darbarīku radītais troksnis. “Visus slimnīcas pacientus evakuēt uz kādu citu ēku nav iespējams,” stāsta slimnīcas vadītājs Ivars Zvīdris. Kādā jau izremontētā ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļas palātā sastopu arī Aizkraukles puses pacientus. “Izremontētās telpas ir skaistas, mājīgas, palātā pie katras gultas ir apgaismojums un trauksmes poga,” stāsta Leons Geikins no Aizkraukles. “Palātā ir dušas un tualete. Ārstēšana laba, ir visa vajadzīgā aparatūra. Remonta troksnis jāpacieš, lai arī citiem pacientiem būtu tikpat labas palātas.”
“Par ārstēšanu sūdzēties nevaru, kā ir, tā labi,” teic kāds Aizkraukles puses pacients ar apsaitētu vaigu, kurš savu vārdu negrib nosaukt.
“Paskatieties, pusdienās ir zupa, bet otrajā ēdienā liels desas gabals! Baro labi, tikko varu apēst. Esmu ar visu apmierināts, māsiņas ir ļoti labas,” stāsta Normunds Elksnis no Pļaviņām.
“Pirms divdesmit gadiem, kad te ārstējos, telpas atgādināja šķūni,” atzīst Viktors Semeņinks no Atašienes. “Tagad smēķēt te vairs nedrīkst, jāiet laukā.”
Kā mazs ciematiņš
Slimnīca ir kā mazs ciematiņš — netālu no galvenā korpusa ir vairākas citas ēkas, kurās ir administrācijas kabineti, uroloģijas, infekcijas slimību un citas nodaļas. Divas pēdējās ziemas nav labvēlīgas vecāko ēku jumtiem, un tie tek, jāremontē. Pašlaik remontē uroloģijas nodaļu. Uzklausot lasītāju sūdzības, “Staburags” apskatīja šīs nodaļas tualeti, lai pārliecinātos, vai tajā tiešām ir ļoti šauri. Izrādās, telpa ir diezgan liela, taču labierīcības ir novietotas apbrīnojami neracionāli un pacientam neparocīgi.
Neizmanto gultiņas
Lasītāji bija neapmierināti ar infekcijas nodaļas neremontētajām telpām, bērnu gultiņu trūkumu, to, ka ir tikai viena tualete. Nodaļas vadītāja Ilga Upeniece atzīst, ka ēka ir veca, tomēr tajā ir augsti griesti, ziemā ir silti, vasarā — vēsi, un kosmētisko remontu veic katru gadu. Viņa izrāda palātas un sanitāros mezglus, vannasistabas — tajās ir padomju laika flīzes, vannas un krāni, kas pacientiem nepatīk. “Tomēr svarīgākais ir tas, ka viss ir tīrs un kārtīgs un mēs sniedzam vajadzīgo palīdzību,” uzsver nodaļas vadītāja. Viņa rāda vairākas tualetes, lai slimnieki ar dažādām infekcijām apmeklētu katrs savu, un palātās bērnu gultiņu pietiek. “Redziet, nevienā palātā bērns neguļ bērna gultiņā, bet gan līdzās mātei, jo viņas uzskata, ka tā ir labāk,” norāda Ilga Upeniece. “Ja mātei jāaiziet uz veikalu, bērnu pieskata medicīnas māsa.”
Ārste noraida pārmetumus, ka infekcijas nodaļā var “noķert” vēl kādu slimību. “Ja, piemēram, māte vai bērns slimnīcā nonāk ar caureju un ir arī sāpes kaklā, bet mums par to nesaka, šī slimība attīstās, un pēc dažām dienām var sākties klepus, sliktākajā gadījumā arī plaušu karsonis, bet vaino mūs,” saka bērnu infekcijas slimību ārste Rita Zdūne.
Svinēs 100 gadu jubileju
Ivars Zvīdris stāsta, ka nākamgad slimnīcai būs 100 gadu jubileja. Tik ilgs laiks pagājis kopš pirmās — infekcijas nodaļas ēkas — uzcelšanas. Veci ir arī koki ap slimnīcu, tādēļ šoziem daudzus nācies nozāģēt, lai tie neapdraudētu cilvēku veselību un dzīvību. Līdz maijam paredzēts kapitāli izremontēt visu piecstāvu korpusu un citas ēkas, tērējot ap trim miljoniem latu, no šīs summas lielākā daļa ir Eiropas Savienības nauda. Izņēmums ir infekcijas nodaļas korpuss — to neremontēs, bet centīsies iegūt Eiropas Savienības finansējumu jaunas ēkas celtniecībai.
Strādā vietējie celtnieki
“Slimnīcas remontu vajadzēja sākt pusgadu agrāk, taču kāds pretendents apstrīdēja iepirkuma konkursu, un darbus sāka tikai pagājušā gada novembrī. Ģenerāluzņēmēja — SIA “Jēkabpils PMK” — strādā ļoti labi, grafiku ievēro. Tikko izvācam aprīkojumu un gultas, tā celtnieki tūlīt nāk ar laužņiem un citiem darbarīkiem. Ik dienu objektā strādā ap 100 cilvēku, un paveiktais ir acīmredzams. Dažās telpās ir tik daudz cauruļu, ka izskatās pēc kosmosa kuģa. Apjoms ir ļoti liels,” stāsta Zvīdra kungs. “Celtnieki ievēro mūsu vajadzības, piemēram, nedrīkstam palikt bez elektrības, siltuma, ūdens un sakariem. Ja tomēr elektrības piegādi pārtrauc, piecu desmit sekunžu laikā iedarbojas ģenerators svarīgākajās telpās — uzņemšanas nodaļā, operāciju blokā un perinatālās aprūpes nodaļā.”
Jāsaspiežas
Līdz šim ir izremontēta daļa ceturtā un piektā stāva, tajā skaitā ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļa. “Mums ir jāpārkārto darbs, jāsaspiežas, tādēļ lai aizkrauklieši nebrīnās, ja ar neiroloģiskām saslimšanām nonāk ķirurģijas vai ginekoloģijas nodaļā,” norāda Zvīdra kungs.
Jautāts par pērn notikušo veselības aprūpes reformu, Zvīdra kungs teic, ka labi saprot aizkraukliešus, kuriem jāmēro ceļš līdz Jēkabpilij, tomēr ne jau jēkabpilieši šo reformu ierosināja. Pēc viņa domām, pacientiem vairāk vajadzētu sadarboties ar ģimenes ārstiem.
Moderna aparatūra
“Staburaga” lasītāji pārmetumus veltījuši Jēkabpils slimnīcas ķirurgiem un traumatologiem — viņu darbu nācies pārstrādāt Rīgā. “Par viņiem ir dažādi viedokļi, tāpat kā par visām nodaļām. Personāla problēma ir visur. Traumatoloģijas nodaļas kolektīvam ir pievienojušies jauni kompetenti speciālisti, kuri izmanto mūsdienīgas ārstēšanas metodes, esam iegādājušies modernu aparatūru, lai varētu veikt izmeklējumus un operācijas,” skaidro slimnīcas vadītājs. Viņš arī atzīst, ka ārsti, lai nopelnītu iztiku, spiesti strādāt vairākās slimnīcās, tomēr slimnīcas vadība cenšas darīt visu, lai pacienti te justos labi un saņemtu kvalitatīvu ārstēšanu.
Priecājas par personālu, šausminās par telpām
Lasītāju viedokļi portālā www.staburags.lv
Slavē ārstu Urtānu
kamene
“Dakteris Urtāns (LOR) patiešām ir ārsts ar lielo burtu. Pie viņa patiešām var izārstēties, nevis tikai apārstēties. Izstāsta visu cilvēciski un saprotami, pie tam izskaidro sakarības organismā kā vienā veselumā, nevis ieciklējas uz konkrēto slimību. Es saku — super.”
Arī bērns
“Arī manu māti tur ievietoja. Aizveda ar “ātrajiem”, bet atpakaļ vajadzēja gādāt pašiem. Mani satrieca tas, ka, salīdzinot ar Aizkraukli, palātas ir lielākas, mazāk aprīkotas (ir tikai viena lustra uz visu istabu, nav individuālo lampiņu, lai cilvēks varētu vakarā darīt savas lietas), telpas bija vēsas, un visvairāk mani biedēja fakts: ja mātei paliek slikti, viņai trūkst elpas vai mazums vēl kas, kā lai viņa izsauc ārstu vai medmāsu, ja tajā palātā ir tikpat guļošs cilvēks un palāta ir, piemēram, gaiteņa galā? Māte pēc tam stāstīja arī citus šausminošus stāstus, ka atved mazu bērnu, kuram, izskatās, tiešām ir slikti, bet viņam liek gaidīt, kamēr ārsts atbrīvosies no kāda cita pienākuma.”
pravietis
“Urtāns un Skrodelis — cepuri nost! Labākie LOR reģionā!”
kāmītis
“Tiešām, ja ir jāraksta par kādu konkrētu dakteri Jēkabpils slimnīcā, tad tas noteikti būtu dakteris Urtāns. Tas tiešām ir cilvēks ar lielo burtu.”
Kritizē tualetes
…..
“Biju neiroloģijas nodaļā. Uzņemšanā sēdēju diezgan ilgi, kādu stundu noteikti, līdz tiku palātā, bet nu tā tam varbūt jābūt, jo man veica dažādas procedūras. Ārsti, māsiņas laipnas, atsaucīgas, bet sadzīves apstākļi nenormāli. Tualetē ieejot, kabīnēm nav durvju, jāaizvelk aizkariņš sev priekšā, un apsēžoties tas aizkariņš aizsedz tik vien kā seju. Dušas arī no komunistu laikiem, grīdas segums — visas linoleja plāksnes saplīsušas, kājas ķeras… Palātā bijām astoņi cilvēki kopā ar vecu tanti, kas čurāja gultā. Saprotu, ka ir veci cilvēki, bet viņiem taču jābūt atsevišķām palātām. Salīdzinot ar Aizkraukles slimnīcu, tur ir briesmīgi.”
Igreks
“Aizejiet uz uroloģijas nodaļas tualetēm! Tās ir šausmas! Tur ir tik šauras tualetes, ka nevar apsēsties.”
Divreiz operē aklo zarnu
mamina
“Nekad nevedīšu sev tuvu cilvēku uz Jēkabpili, ja diennaktī divas reizes operē aklo zarnu un pēc mēneša vēl — tad spriediet paši.”
x
“Nezinu, vai ir vērts rakstīt rakstu. Tik daudz jau ir uzrakstīts. To visu var izlasīt šādā adresē Jēkabpils vietējā avīzē: http://www.bdaugava. Domāju, šajos rakstos ir pateikts daudz.”
Kā šausmu zona
…
“Infekcijas nodaļa — šausmu zona. Tualete viena uz visu nodaļu. To apmeklē gan sievietes, gan vīrieši, gan bērni. Bērnam bija septiņi mēneši, neiedeva bērnam pat gultiņu. Bija jāguļ kopā vienā gultā. Laukā bija pavasaris, bet istabiņās aukstums, ka savu elpu varēja redzēt.”
Evita
“Infekcijas nodaļā ar dažus mēnešu vecu zīdainīti bijām apmēram pirms gada. Viņam bija rotavīruss. Palātā nebija bērna gultiņas, bet tualeti man parādīja gaiteņa otrā galā. Nevarēju atstāt bērnu un iet uz tualeti, vajadzēja lūgt kāda palīdzību. Viss novecojis, nemājīgs. Pats trakākais ir tas, ka palāta bija karsta, pārkurināta, taču nevarēju atvērt logu — tur ir vecie logi, kurus nevar atvērt. Pretī logam bija apbedīšanas birojs — no slimnīcas ļoti cerīga ārā tikšana…”
Operatīvi un profesionāli
pūka
“Uzņemšanas nodaļā strādā raiti un operatīvi, sēdēju tik ratiņos, un mani no vienas izmeklēšanas uz otru izvadāja sanitāri. Pusotrā stundā veica visas izmeklēšanas. Manuprāt, strādāja ļoti operatīvi un profesionāli. Paldies personālam!”
ss
“Dzemdēju Jēkabpilī un esmu apmierināta, kaut gan pirms tam biju dzirdējusi tikai sliktu par Jēkabpils dzemdību nodaļu. Iesaku ārstu ginekologu Blimhenu (vīrietis).”
