Redakcijai zvanīja Vija Ozola no Vietalvas pagasta un sūrojās, ka viņas pastkastītē nav atstāta avīze. Nākamajā dienā pastnieks aizbildinājies, ka nav zinājis durvju kodu. Zvanītāja gan bilst, ka viņa savu pastkastīti ierīkojusi ārpus mājas un uz tās norādīts viņas dzīvokļa numurs.
Pļaviņu piegādes punktā noskaidrojām, ka Vietalvas pastnieks ir slims un viņa pienākumus šonedēļ veic Klintaines pastnieks (viņš lūdz nenosaukt uzvārdu). — Pēc sava oficiālā darba laika pēcpusdienā vēl steidzu uz kaimiņu teritoriju. Lai gan blakus bija cilvēks, kurš pārzina pagastu, tomēr gadījās šis misēklis, kuru nākamajā dienā novērsu, — stāsta pastnieks.
Viņš uzskata, ka nevajadzētu par katru sīkumu sūdzēties, jo arī pastnieki ir tikai cilvēki un, aizvietojot kolēģus, ir pārguruši, bieži vien viņiem darbu nākas beigt vēlu vakarā. Laukos pastniekam reizēm teju vai kārtīs jāzīlē, kam pieder pastkastīte, jo nav nekāda uzraksta. Vietējiem pastniekiem nekas, bet aizvietotājam tā ir gluži vai ķīniešu ābece. Pērn man bija iespēja nedaudz iepazīt pastnieku darbu Norvēģijā. Uzzināju arī, ka pastniekiem ir apraksts par katra abonenta pastkastīti, kur tā novietota. Reiz gan gadījies misēklis — pastnieks riņķojis ap kādu māju trīs reizes, meklēdams pastkasti, jo norādītā vietā tās neesot bijis, līdz no mājas iznācis saimnieks ar pastkasti rokās — izrādās, mājā bijis remonts, un viņš to noņēmis.
Ja tādi apraksti par katru abonentu būtu izveidoti arī pie mums, tad, protams, tādu kļūmju nebūtu.
