Iesaka Sandra Pumpure, reportiere
Kaut ko vieglu rudenīgiem vakariem — ar šādu domu aplūkoju piedāvājumu bibliotēkas grāmatu plauktā. No pirmā acu uzmetiena vācu rakstnieka Volfganga Herndorfa romāns “Čiks” šķita tam atbilstošs. Tā arī ir, jo grāmatā dzirkstī azarts, humors un piedzīvojumi.
Grāmata rakstīta no jauniešu skatu punkta, kā bērns veidojas par pusaudzi un pamazām izprot dzīvi pieaugušo samezglotajā ikdienā. Maiks Klingenbergs ir diezgan vientuļš puisis un līdz ar to citu izpratnē garlaicīgs. Draugu viņam tikpat kā nav, bet ir vēlme izcelties, lai apkārtējie viņu pamanītu. Un, protams, kāda īpaša meitene, vārdā Tatjana. Maiks nāk no pietiekami situētas ģimenes, taču vecāki ne vienmēr prot iedziļināties dēla jūtu pasaulē. Pieaugušie dzīvo savu dzīvi, bet Maiks ir vērīgs un daudz ko saprot bez vārdiem. Viņa dzīve sagriežas kājām gaisā, kad klasē ierodas puisis no krievu iebraucēju ģimenes ar iesauku Čiks. Saistošs, bet dīvains personāžs ar neizprotamu dzīvesveidu, kas pievelk un tomēr atgrūž Maiku. Kādā skolas vasaras brīvlaikā zēns paliek mājās viens pats, jo mamma klīnikā kārtējo reizi ārstējas no alkoholisma, bet tēvs ar savu jauno asistenti devies “komandējumā”. Tad ierodas Čiks, un gluži neviļus Maiks dodas viņam līdzi vecā automašīnā. Abi četrpadsmitgadnieki brauc ceļojumā uz dienvidiem, pie Čika vectētiņa uz Valahiju — bez kartes un navigatora, bez skaidra plāna. Piedzīvojumi un pārpratumi garantēti, kas tā arī ir.
Var jau teikt, ka tas ir romāns jauniešiem, bet der izlasīt vecākiem, lai kārtējo reizi pārliecinātos, cik sarežģīta ir pusaudžu emocionālā pasaule. Nepietiek ar melns vai balts, labi vai slikti, bet ir tik daudzas nianses, kas netiek pateiktas, bet jāspēj saklausīt un pamanīt. Meistarīgi uzrakstīts darbs, kas atveido pusaudžu sarežģītās attiecības ar vienaudžiem un vecākiem, mīlas mokas un jaunas draudzības dzimšanu starp cilvēkiem, kas, šķiet, ir nesaderīgi, cik vien tas iespējams. Lasot brīžam domās gribas apturēt Maiku vienā vai otrā rīcībā, un tas liek kārtējo reizi aizdomāties, ko nereti jūt un pārdzīvo nepieaugušie cilvēkbērni mums apkārt. Tāpēc lasīt ir jautri un reizē arī skumji. Romāna valoda ir prasmīga, tāpēc lappuses slīd viena pēc otras, un nevienu brīdi nepaliek garlaicīgi. ◆
