Katru gadu pavasarī man gribas svinēt dzīvi. Es kā asns izlienu no zemes, un pirmais, ko daru, — sāku kārtējo diētu. Šogad vai nekad — tāds ir mans šīgada sauklis. Citugad arī bija kaut kas līdzīgs. Šogad nolēmu neatkārtot pērnā gada kļūdu, kad biju izvēlējusies kaut kādu salātu diētu. Atceros, man tās laikā uznāca depresija un pārņēma mazvērtības komplekss — jutos kā tāds trusis, kurš visu nedēļu šņakstina salātus. Diētu toreiz noslēdzu ar tortes gabalu. Vienu, jo torti es nemaz nesagriezu. Šogad nolēmu sevi tā nemocīt un izvēlējos jautrāku un īsāku diētu. Izlasīju, ka vīna diētas laikā piecās dienās var zaudēt piecus kilogramus. Nolēmu pārveidot diētu savā variācijā, vīnu nomainot ar viskiju, jo Indriķim to Jaunajā gadā uzdāvināja radi. Izveidoju plānu — trīs dienās jāzaudē trīs kilogrami. Pirmajā dienā jutos ļoti labi — bija jautri un omulīgi, galvenais — prieks, ka esmu saņēmusies diētai. Otrajā rītā man radās aizdomas, ka diētu slepeni sācis ievērot arī Indriķis. Nomērīju ar lineālu viskija līmeni pudelē un vakarā jau varēju iet Indriķim uzbrukumā — līmenis pudelē bez manas līdzdalības bija krities par 5 centimetriem. Viņš jau ļoti taisnojās, ka ne izšķērdības dēļ, bet gan, lai veselību uzlabotu, to tikai pagaršojis. To pašu viņš man par alu arī stāsta un sāk atgādināt grūtnieci.
Pēc trim dienām apkopoju rezultātus: ieguvums — jautrs prāts, palielināta ēstgriba, galu galā trīs kilogrami klāt. Nu nekas! Galvenais jau ir laba griba. Acīmredzot nebiju pareizi iedarbinājusi vielmaiņu. Bet pasaulē taču vēl tik daudz neapgūtu diētu! Mēģināšu citreiz!
