— Vai jūs uztrauktu zirga gaļa pārtikā?
Lidija Bartkeviča
Aizkraukles pagastā
— Jā, jo varētu būt piegarša, līdzīgi kā truša, pīles gaļai. Un man šo dzīvnieku ir arī žēl. Bet kur gan vecie zirgi nonāk? Gan jau gaļu samaļ desām kopā ar cūkas un liellopa gaļu, pievieno garšvielas, un cilvēki to nemaz nejūt.
Mārīte
Kovaļenkova
no Pļaviņām
— Noteikti! Zirgs taču ir cilvēka draugs, strādnieks un sportists, un viņus Latvijā nav pieņemts ēst. Es to nevarētu. Bērnībā man ļoti patika zirgi. Kad iemācījos iejūgt, Kokneses kolhozā man uzticēja savu zirgu, drīkstēju braukt ar zirgvilkmes grābekli.
Kristīne
Leitāne
Skrīveros
— Uztrauktu. Kurš tad pie mums ēd zirga gaļu? Tā nav pieņemts. Skrīveros, zemnieku saimniecībā, ar zirgiem esmu devusies izjādēs, viņi ir tik mīļi. Zirgi taču ir mūsu draugi, daudz gudrāki, intelektuālāki dzīvnieki par cūkām un govīm.
