— Vai ceļi jūspusē pietiekami tīri?
Rasma
Pētersone,
skrīveriete
— Nezinu, kāda situācija ir visās Skrīveru ielās, bet tur, kur man ikdienā jāiet, ielas un trotuāri ir tīri. Snieg katru dienu, bet čakli strādā sētnieki, “simtlatnieki”, darbina tehniku. Arī parkā, pie kura ir mana māja, taciņas vienmēr ir nošķūrētas.
Vizma
Prohorova
no Kokneses
— Kad trijos no rīta dodos uz Kokneses dzelzceļa staciju tīrīt peronu, ceļi pārsvarā ir tīri. Šogad, iespējams, tāpēc, ka vēl tikai ziemas sākums, līdzekļu kopšanai acīmredzot pietiek, sūdzību nav. Pērn gan bieži vien nācās brist pa kupenām no mājas līdz darbam.
Broņislava
Bormaņos
— Mana māja ir pašā meža malā, un līdz lielajam ceļam pa dziļu sniegu jābrien apmēram puskilometrs. Man sāp kājas, pati izšķūrēt taku nespēju. No mājas laukā eju tikai tad, ja tiešām nepieciešams — uz veikalu pēc maizes, svētdienā uz baznīcu.
