— Vai jūs gribētu nodzīvot 100 gadu?
Zita Zablocka,
skrīveriete
— Cik būs lemts, tik dzīvošu. Ja būtu darbs un labvēlīgi apstākļi, tad varbūt gribētu.
Gunta Rozenberga
no Skrīveriem
— Ja būtu laba veselība, tad gribētu. Manam tēvam ir 86 gadi, viņš bijis izsūtījumā Sibīrijā, kādreiz kopa lopus, tagad dzīvo Jaunjelgavā un vēl jūtas ņiprs, bet vectēvs nodzīvoja 100 gadu un tad vēl nenomira dabīgā nāvē — kad bija aizbraucis uz Rīgu ciemos pie dēla, viņu notrieca tramvajs. Domāju, ka ilgdzīvošana atkarīga no gēniem.
Fjodors Baikovs
no Bebriem
— Gan jau katrs gribētu nodzīvot pēc iespējas ilgāk. Man ir 70 gadu, bet es labprāt nodzīvotu 100, jo būtu interesanti uzzināt, kas notiks pasaulē. Mans tēvs nodzīvoja 80 gadu, vectēvs — 102 gadus. Viņš bija mācītājs, dzīvoja Sunākstē, bet 80 gadu vecumā vēl turēja govi, cēla un nesa kannas, pārdeva pienu un ar “fuksīti” zāģēja malku.
