— Jums ir ļoti detalizēta programma, taču, to lasot, rodas priekšstats, ka jūs visu savu spēku un plānus virzāt pilsētas virzienā, atstājot pagastu maliņā. Prieks par plānotajiem renovētajiem 6 km pagastā, bet daudziem pagasta iedzīvotājiem rodas sajūta, ka viņi ir kā piedēklis pilsētai. Savulaik pagasta ļaudis lepojās ar savu kultūras namu un to, ka tur notiek pasākumi, kas vienoja viņus. Tagad pagastā nenotiek pasākumi, kas viņus saliedētu un radītu lepnumu par savām tradīcijām, par vietu. Tie daži pasākumi, kas notiek, vairs netiek apmeklēti, jo ir reti, un tajos neieguldāt to, ko pagasts ir pelnījis. Lai pagasta ļaudis varētu balsot par jums, kādi ir jūsu mērķi pagasta attīstībai?
— Runājot par pagasta attīstību, jādomā par novada attīstību kopumā. Katrs mūsu programmā uzrakstītais punkts attiecas gan uz pilsētu, gan pagastu. Mūsu novada nelielais izmērs, dzīvošana un strādāšana ir tā saaugusi, ka grūti nodalīt vienu no otra. Jaunajā programmā plānojam turpināt sakārtot lauku ceļus pagastā, veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi visā novada teritorijā, atvērt uzņēmējdarbības centru ar mērķi pagasta uzņēmējiem un zemniekiem saņemt informāciju un nepieciešamo palīdzību. Vēlamies uzlabot komunikāciju starp iedzīvotājiem un pašvaldību, izveidot vienoto klientu apkalpošanas centru, kuru izmantos arī pagasta iedzīvotāji. Runājot par mācību vides uzlabošanu, tas attiecas arī uz pagasta sākumskolu. Šobrīd tiek uzturēta dārgākā skola mūsu novadā — pagasta sākumskola, kurā ir arī peldbaseins. Tā ir izšķiršanās, lai saglabātu pagasta centra dzīves rosību un izglītības piedāvājuma dažādību. Visu veidu pabalsti, kuri tiek piešķirti un tiks piešķirti — jaundzimušajiem, ģimenēm ar slimiem bērniem, represētajiem, černobiliešiem, vientuļajiem pensionāriem un citām iedzīvotāju grupām — attiecas vienlīdz uz pilsētas un pagasta iedzīvotājiem. Saglabāt slimnīcu, attīstīt sporta un kultūras infrastruktūru pilsētā nozīmē radīt iespēju pagasta ļaudīm pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai sasniegt šos pakalpojumus.
Runājot par kultūras infrastruktūru pagastā, Aizkraukles pagasta kultūras nama ēkai šobrīd nepieciešams diezgan nopietns remonts. Visā tā pastāvēšanas laikā nav veikti nopietni remonti, elektroinstalācija un ugunsdrošība ir kritiskā kārtībā. Tas nav izdevies nevienam sasaukumam, un nevar nevienam neko pārmest, jo mums ir jāsaprot, ka tik mazā novadā uzturēt divus kultūras namus ir liels finansiāls slogs, jo prioritāras ir izglītības un sociālās jomas. Taču par šīs ēkas nākotni tiek intensīvi domāts. Tiek meklēti risinājumi līdzekļu piesaistei, lai ēku atjaunotu un iedvestu tajā jaunu dzīvību. Izstrādāta jauna koncepcija, veidojot daudzfunkcionālu kultūras iestādi, kurā tiks ievietota vēstures ekspozīcija, tiks rādītas filmas, kas piesaistīs apmeklētājus un tūristus, kā arī nodrošinās vietējās kultūras dzīves aktivitātēm vietu. Ēka ir pārbaudīta un veiktas ekspertīzes, izstrādāti projekti ēkas renovācijai, un jau piesaistīti līdzekļi no Kultūrkapitāla fonda, lai sāktu jaunās koncepcijas ieviešanu. Tradicionālie kultūras pasākumi — zemnieku balle, pensionāru balle, deju kolektīvu sadanči, Mātes diena, Pagasta diena un tradīciju svētki — pagastā notiek un notiks. Tiesa gan, apmeklētāju pasākumos ir maz. Lai arī kā mēs vēlētos, agrākā kolhoza laika spozme neatgriezīsies, cilvēku palicis mazāk, izaugusi jauna paaudze, turklāt otrs kultūras nams ir tikai 3 km attālumā, kurā pasākumi ir dažādi un ļoti labi arī pagasta ļaužu apmeklēti.
Daugavas ielejā tiek un tiks attīstīts tūrisms, protams, esošo finanšu līdzekļu ietvaros un piesaistot projekta līdzekļus. Runājot par zīmolu attīstīšanu un lokālā patriotisma veicināšanu, tieši ir domāts vairāk popularizēt seno Aizkraukles vēsturi un objektus pagasta teritorijā, uzrakstīt vēstures grāmatu nākamajām paaudzēm. Jaunajā programmā ir runa par energoefektivitātes pasākumiem, veicinot māju siltināšanu, tas attiecas arī uz mājām Aizkraukles pagasta centrā. Nu, lūk, esam izgājuši cauri visai programmai, un katrs tās punkts ir attiecināms arī uz pagastu. Atskatoties uz padarītajiem darbiem, varam nosaukt pagasta kapličas un kapu teritorijas sakārtošanu, māju norāžu ierīkošanu, dīķu tīrīšanu, stāvlaukumu pie stacijas, bērnu rotaļu laukuma izveidošanu pagastā, piešķirti līdzekļi Aizkraukles vecās luterāņu baznīcas remontam, labiekārtotas atpūtas vietas Daugavas ielejā, tiek uzturēta skola, bibliotēka, kultūras nams un daudz citu darbu sociālajā, infrastruktūras un attīstības jomās.
— Kāpēc Aizkraukles novadam nav sava orķestra? Nav vēlmes vai ir neprasme noorganizēt? Kad mums vajag, tad jālūdzas kaimiņu novadiem.
Skrīveros un Koknesē ir orķestri, kuros spēlē apkārtējo novadu iedzīvotāji. Aizkraukles kultūras nama 50 gadu jubilejā 2015. gadā spēlēja speciāli izveidots svētku orķestris Ziedoņa Puķīša vadībā. Pasākuma laikā aicinājām pieteikties dalībniekus jaunajam Aizkraukles pūtēju orķestrim, publicējām aicinājumus presē, taču pieteicās tikai divas meitenes. Nav dalībnieku! Tiem, kas iesaistījušies Skrīveru un Kokneses orķestros, nav nepieciešamības spēlēt vēl kādā citā kolektīvā. Skrīveru un Kokneses orķestros tiek iesaistīti vietējo mūzikas skolu pūšamo instrumentu klases audzēkņi. Arī Aizkraukles Mūzikas skolā ir pūšamo instrumentu izglītības programma, tomēr nav tik lielas dažādības kā citur, labi, ja kāds apgūst flautas vai saksofona spēli, tomēr orķestrī ir jāspēlē arī trombons, fagots, tuba un citi instrumenti. Tas nav pārmetums mūzikas skolai, jo katrā vietā ir citas tradīcijas. Aizkrauklē ir spēcīga kokles klase, kādas nav citur, kā arī ir labs vijolnieku ansamblis. Sadarbojamies ar kaimiņu novadiem un, ja būs nepieciešams, pasākumos arī turpmāk aicināsim piedalīties Skrīveru un Kokneses orķestrus. ◆
